Šogad deviņos mēnešos valsts budžeta ieņēmumi no azartspēļu automātiem un kazino galdiem, salīdzinot ar pērnā gada šo pašu periodu, ir samazinājušies gandrīz par diviem miljoniem eiro, informē Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB), atsaucoties uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) datiem.
Pērn ieņēmumi bija 22,01 miljons eiro, bet šogad 20,07 miljoni eiro.
Vienlaikus ieņēmumi no nodokļiem par interaktīvajām spēlēm pieauga par vienu miljonu eiro. LLAB atzīmē, ka līdz ar to Finanšu ministrijas (FM) prognoze par plānotajiem ieņēmumiem no licencētās azartspēļu nozares jau šogad neizpildās par aptuveni vienu miljonu eiro.
LLAB izpilddirektore Līga Līce norāda, ka valdības un parlamenta apņemšanās neplānoti paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes no nākamā gada 1. janvāra vēl vairāk mazinās budžeta ieņēmumus. Biedrības aplēses liecina, ka pēc nodokļa likmju paaugstināšanas 2026. gadā varētu tikt slēgtas vēl vismaz 20 spēļu zāles, saruks spēļu aparātu skaits. Rezultātā šī segmenta nodokļa ieņēmumi samazināsies vēl par aptuveni 2,5 miljoniem eiro, nevis pieaugs, kā prognozē FM.
Biedrība atzīmē, ka nodokļu likmju palielinājums tiek īstenots bez konsultācijām ar nozari un nerēķinoties ar investoriem un uzņēmējiem, kā arī neievērojot labas likumdošanas un pārvaldības principus. Saeimas Juridiskais birojs uzsvēris, ka paredzētais nodokļu paaugstinājums var tikt vērtēts kā neatbilstošs tiesiskās valsts principiem. Visi azartspēļu organizētāji, kas ir LLAB biedri, ir ārvalstu investīciju uzņēmumi, un šāda valsts rīcība var būtiski mazināt investoru uzticēšanos Latvijas uzņēmējdarbības videi.
Tāpat LLAB min, ka pēdējo 20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70% - no 327 zālēm 2005. gadā līdz 169 zālēm 2025. gada jūnijā. Sarūkot klātienes azartspēļu nozarei, pieaug neapsaimniekoto īpašumu daudzums, samazinās darbavietu skaits. Ar jau esošo nodokļu režīmu klātienes azartspēļu nozare sarūk par 12% - 13% gadā, jo spēlētāji arvien vairāk pāriet uz interaktīvajām izklaidēm.
Vienlaikus tiešsaistes azartspēļu jomā Latvijā saglabājas lielākais starp Baltijas valstīm ēnu ekonomikas īpatsvars. Lai spēlētāji izvēlētos legālos azartspēļu operatorus, regulējumam, kas nosaka to darbības rāmi, ir jābūt līdzsvarotam. Legālajiem operatoriem ir jābūt iespējai konkurēt ar nelegālo tirgu, kas online sektorā ir ļoti liels, norāda LLAB.
Biedrība atzīmē, ka pēdējo trīs gadu laikā ēnu ekonomikas dēļ tiešsaistes azartspēļu nozarē Latvijas budžetā nenonāk apmēram septiņi miljoni eiro gadā.
Nelegālo piedāvājumu par pievilcīgu padara legālās nozares pārspīlētais regulējums - pilnīgais reklāmas aizliegums, netaisnīgs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) regulējums un ierobežotas iespējas ieviest jaunus produktus, atšķirībā no Latvijā nelicencētajiem jeb nelegālajiem operatoriem.
Jau ziņots, ka valdība 22. septembrī atbalstīja akcīzes nodokļa alkoholam un tabakai, kā arī azartspēļu nodokļa paaugstināšanu no nākamā gada.
Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, sākot no 2026. gada 1. janvāra, paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katru azartspēļu automātu no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā, bet ruletei, kā arī kāršu un kauliņu spēlei, par katru galdu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro gadā.
Azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni, kā arī totalizatoram un derībām paredzēts paaugstināt no 15% līdz 18% no šo spēļu organizēšanas ieņēmumiem, azartspēļu nodokļa likmi bingo plānots celt no 10% līdz 12%, bet azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm - no 12% līdz 15%.
FM plāno, ka šīs izmaiņas dos papildu 9,2 miljonus eiro ieņēmumus, tostarp valsts budžetam 9,025 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetiem - 175 000 eiro.
LLAB mērķis ir pārstāvēt nozari, uzturot konstruktīvu komunikāciju ar valsts pārvaldes institūcijām, sniegt nozares vienotu viedokli un priekšlikumus regulējuma izstrādes procesos. LLAB pārstāv nozares intereses un iestājas par atbildīgu spēles vidi, līdzsvarotu nozares regulējumu, kas neveicina ēnu ekonomiku nozarē, kā arī par godīgu konkurenci.
