Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad kopumā, visticamāk, augs straujāk, nekā iepriekš prognozēts, prognozē banku ekonomisti.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe aģentūrai LETA norāda, ka dažādi operatīvie dati, tostarp mazumtirdzniecības, rūpniecības izlaides, noskaņojuma rādītāji, maksājumu karšu un kreditēšanas dati, jau iepriekš iezīmēja, ka trešā ceturkšņa IKP pārmaiņas būs pozitīvas, tikai nebija skaidrs, kādā pakāpē.
Jau ziņots, ka IKP trešajā ceturksnī pēc kalendāri un sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 0,6%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Deviņos mēnešos IKP pieaudzis par 1,7%, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 2,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina CSP dati.
Puķe norāda, ka šajā laikā notiek arī Latvijas eksporta un inovācijas balvas žūrijas vizītes Latvijas inovatoru un eksportētāju mītnes vietās. Viņas vērtējumā patērētāju un uzņēmēju regulārās noskaņojuma aptaujas pēdējos mēnešos kļuvušas optimistiskākas, un novembrī visu nozaru un patērētāju novērtējumi ir pakāpušies līdz ilgtermiņa vidējam rādītājam vai virs tā.
Pozitīvas tendences redzamas arī IKP detalizētajos datos - aktīvāki bijuši gan patērētāji, gan eksportētāji. Savukārt investori jau gada sākumā būtiski palielinājuši aktivitāti un iecerējuši turpināt investēt arī turpmākajos gados.
Pēdējo mēnešu laikā izskanējuši jauni liela apjoma privāto investīciju plāni. Piemēram, Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums "Rheinmetall AG" jau 2026. gada pavasarī sāks būvēt munīcijas ražošanas rūpnīcu, kur plānotais investīciju apjoms ir 275 miljoni eiro. Tāpat Dānijas vēja enerģijas attīstītājs "Eurowind Energy" kopīgi ar Vācijas uzņēmumu "Neue Energien" plāno līdz 2032. gadam uzbūvēt piecus vēja parkus, kur plānotais investīciju apjoms ir 600 miljoni eiro.
Kā norāda Puķe, šie projekti līdzās jau iepriekš zināmajiem, piemēram, "Fibenol" biorafinēšanas rūpnīcas būvei Valmierā ar kopējo investīciju apjomu līdz 700 miljoniem eiro, iezīmē, ka investīcijas tuvākajos gados būs viens no vadošajiem ekonomikas virzītājspēkiem. Investīciju līmeni ceļ arī publiskās investīcijas, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošana un dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieguldījumi.
Arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas ekonomika atkopjas, un šo atkopšanos rāda arī IKP dati. Fiksēts straujākais ceturkšņa izaugsmes temps, kāds redzēts kopš pandēmijas laika svārstībām.
Revidētie dati liecina, ka mājsaimniecību patēriņš pamazām palielinās jau kopš pērnā gada nogales, un arī trešajā ceturksnī mājsaimniecību tēriņi auguši. Tēriņu kāpuma tendenci var novērot arī tādās ar patēriņu saistītās nozarēs kā mazumtirdzniecība, ēdināšana, māksla un izklaide. "Swedbank" klientu dati rāda, ka vidējā klienta, kas "Swedbank" kontā saņem algu, noguldījumu apjoms jeb mediānas depozīts pakāpeniski aug. Ja 2023. gadā vidējā klienta, kas saņem algu "Swedbank" kontā, depozīts bija nedaudz virs 500 eiro, tad šobrīd tas jau ir ap 750 eiro. Zorgenfreija norāda, ka algas turpinās augt straujāk nekā inflācija, patērētāju noskaņojums jau ir virs ilgtermiņa vidējās atzīmes, tādēļ var prognozēt, ka mājsaimniecību tēriņi turpinās palielināties. Arī oktobra dati rāda strauju kāpumu mazumtirdzniecībā.
Zorgenfreija norāda, ka tarifu sekas vietām var novērot. Piemēram, preču eksporta apgrozījums uz ASV trešajā ceturksnī sarucis par 13%, salīdzinot ar pērno gadu. Visdrīzāk tirdzniecības ierobežojumu ietekme uz Latvijas eksporta iespējām vēl būs redzama arī nākotnē. Tomēr trešajā ceturksnī, neskatoties uz lielo neskaidrību pasaules tirdzniecībā, eksporta apjomi kopumā pieauga. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, straujāk audzis tieši preču eksports, bet gadā kopumā labāka izaugsme joprojām ir pakalpojumu eksportā. Uz eksportu vērstā apstrādes rūpniecība šobrīd aug ļoti strauji, ātrāk nekā pārējā Baltijā, un šī nozare ir bijis galvenais IKP dzinējspēks.
Pēc ekonomistes teiktā, investīcijas trešajā ceturksnī augušas, salīdzinot ar pērno gadu, bet nedaudz sarukušas, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Liela daļa no investīciju kāpuma ir saistīta ar būvniecības nozari. Valsts sektora investīcijas veido arvien lielāku daļu no IKP. Taču arī investīcijas mājokļos iepriekšējā ceturksnī augušas, ko, visticamāk, veicinājusi augstā mājokļu tirgus aktivitāte. Koriģējot darījumu apjomu ar iedzīvotāju skaitu, redzams, ka Rīgas dzīvokļu tirgus šobrīd ir aktīvākais no visām Baltijas galvaspilsētām.
Zorgenfreija uzsver, ka IKP dati priecē, jo gada pirmajos trīs ceturkšņos tautsaimniecības apjoms palielinājies par 1,7%. Tas nozīmē, ka, visticamāk, IKP šogad kopumā augs straujāk nekā iepriekš prognozētie 1,3%. Viņa norāda, ka dzīve rit sarežģītos un nenoteiktības pilnos laikos, taču pozitīvi ir tas, ka uzņēmumi un iedzīvotāji pakāpeniski kļūst optimistiskāki. Tas ļauj cerēt, ka vērojamā ekonomikas atkopšanās turpināsies arī nākamajos ceturkšņos.
"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka jaunākie trešā ceturkšņa dati apstiprināja jau pieejamās norādes par to, ka ekonomikas izaugsme pamazām nostiprinās.
Ekonomikas galvenais dzinējspēks, pēc viņa teiktā, ir investīciju cikla aktivizēšanās. Trešajā ceturksnī investīcijas pieaugušas par 10,8%, kas atspoguļojas būvniecības kāpumā (+9%). Atbalstu sniedz arī eksporta izaugsme (+3%), un būtiski, ka audzis gan pakalpojumu (+3,2%), gan preču eksports (+2,8%). Ārējo iespēju uzlabošanās devusi iespēju nozīmīgam apstrādes rūpniecības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares pieaugumam. Būtiski, pēc Gašpuita domām ir tas, ka gada otrajā pusē aktīvāks kļūst privātais patēriņš (+1,8%). Pateicoties augošai pirktspējai un stabilākai pārliecībai, tuvāko divu gadu laikā tas kļūšot par nozīmīgāku faktoru izaugsmē. Papildu stimuls ekonomikai nācis arī no valdības tēriņu puses (+5,8%).
Kā norāda Gašpuitis, to, ka pieauguma inerce turpināsies arī gada pēdējā ceturksnī un nākamgad, liecina mazumtirdzniecības pieaugums oktobrī par 4,8%, kas ir sen neredzēts sniegums. Patēriņa atdzīvošanās sniedzot lielāko iespējamo izaugsmes paātrinājuma potenciālu. Pirktspējas nostiprināšanās un aktīvāks darba tirgus nodrošinot tam apstākļus. Taču izšķirošs faktors būšot mājsaimniecību pārliecība. Ārējās vides notikumu un inflācijas uztvere būtiski ietekmēs nākotnes vērtējumu un attiecīgi arī tēriņu paradumus, prognozē Gašpuitis. Tikmēr ES fondu ieplūde un privātās investīcijas saglabāšoties kā galvenais ekonomikas dzinējspēks. Mēreni turpināšot atjaunoties eksports, jo ierobežojumus uzliek lēnā galveno tirgu izaugsme. Ārējās ekonomiskās un ģeopolitiskās vides riski un nenoteiktība ir faktori, kas nedaudz piezemē turpmākās gaidas, norāda ekonomists.
Pēc Gašpuiša domām, visticamāk, šis gads noslēgsies ar labāku izaugsmi par šobrīd prognozētajiem 1,5%. Tikmēr nākamā gada prognozi, kas ir 1,9%, koriģēt varētu būt pāragri. Lai arī nākamais gads solās būt pārliecinošāks, iespējamo potenciālu turpina iegrožot nenoteiktība par iespējamo notikumu attīstību, piemēram, starptautiskajā tirdzniecībā un Ukrainā, gan lēmumi pašmājās, piemēram, par sliežu nojaukšanu uz Krieviju.
