Konrāds

Konrāds, kas ir latvisks Konrada vārda variants, ir cēlies no vācu valodas un sastāv no diviem elementiem: "kuni" (kņazs vai valdība) un "rad" (padoms vai lēmums). To var interpretēt kā "valdnieka padomnieks" vai "kņaza padomnieks". Konrāda vārds ir arī skandināvu izcelsmes. Skandināvu kultūrā Konrāda vārds nāk no sennošnorvēģu vārda Konráðr, kam ir līdzīga nozīme. Angļu valodā Konrāda vārds tika ieviests pēc Normandijas iekarošanas 1066. gadā. Tas nedaudz sajaukts ar latīņu vārdu Conradus. Angļu kultūrā vārds asociējas ar spēku un drosmi un var tikt izmantots kā uzvārds vai dzimtene. Francijā Konrāda vārds ir līdzīgas nozīmes kā vācu un skandināvu valodās, bet tas nav plaši izmantots mūsdienu franču vārdos. Polijas kultūrā Konrāda vārds kļuva populārs 18. gadsimta beigās. Tas tiek izmantots kā vīriešu vārds un asociējas ar garīgo spēku un labestību. Kristiešu kultūrā Svētais Konrāds (ap 1290-1350) bija kapucīnu mūks no Itālijas, zināms ar savām brīnumdarīšanas spējām un rūpēm par nabadzīgajiem un slimiem.