Problēmu ar lieko svaru nav, tātad var atslābināties? Nemaz ne! Gastroenterologs Sergejs Vjalovs skaidro, kāpēc tievajiem cilvēkiem notiek infarkti un insulti.
Jauns Dānijas zinātnieku pētījums parādījis: labāk būt mēreni pilnam nekā pārāk tievam. Zinātnieki noskaidroja, ka nepietiekams svars var būt bīstamāks nekā liekais svars, jo mirstības risks palielinās.
Pētnieki piecus gadus novēroja vairāk nekā 85 tūkstošus brīvprātīgo ar vidējo vecumu 66 gadi. Šajā laikā 8 % dalībnieku (7555 cilvēki) nomira.
Novērojumi parādīja: cilvēkam ar nepietiekamu svaru (ĶMI mazāk par 18,5) mirstības iespējamība ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā tam, kura ĶMI ir tuvu augšējai veselīgā diapazona robežai (no 22,5 līdz 24,9). Savukārt cilvēkiem ar smagu aptaukošanos (ĶMI no 40) šis risks ir divas reizes augstāks.
Kas ir pārsteidzoši, pat mēreni tievajiem — tiem, kuru ĶMI ir zemā normā (no 18,5 līdz 19,9) un tiek uzskatīts par veselīgu rādītāju, mirstības iespējamība izrādījās divas reizes augstāka nekā cilvēkiem ar ĶMI no 22,5 līdz 24,9.
Tajā pašā laikā ar nelielu lieko svaru (ĶMI no 25 līdz 29,9) un pat ar vieglu aptaukošanos (no 30 līdz 34,9) mirstības risks bija salīdzināms ar „zelta vidusceļu” veselīgā ĶMI. Šo parādību ārsti nodēvēja par „pilnu, bet formā”.
„Daži cilvēki var zaudēt svaru saistībā ar blakus slimību. Un tad tieši slimība, nevis pats zems svars palielina mirstības risku,” skaidro doktore Sigrīda Gribsholte no Orhūsas universitātes slimnīcas izdevumam Science Daily. „Turklāt, iespējams, ka cilvēkiem ar augstāku ĶMI, kuri dzīvo ilgāk, organisms ir ar noteiktām aizsargājošām īpašībām, kas ietekmē rezultātus.”
Vēl pārsteidzošs fakts: tievie arī var ciest no aknu aptaukošanās, kas ievērojami palielina infarkta un insulta riskus.
„Tievajiem cilvēkiem ļoti bieži ir paaugstināts holesterīna un cukura līmenis. Tāpēc viņiem sirds un asinsvadu slimību, infarktu, insultu un citu problēmu riski ir pat lielāki nekā cilvēkiem ar lieko svaru. Tas ir pārsteidzoši. Galu galā, kad pie ārsta nāk cilvēks ar lieko svaru, viņam iesaka zaudēt svaru un lietot tabletes. Bet kad pacients ar nepietiekamu svaru, viņam vairs nav kur zaudēt,” saka gastroenterologs Sergejs Vjalovs.
Iemesls — slēptas holesterīna sintēzes traucējumi aknās, kas nav saistīti ar uzturu. Doktors min kādu amerikāņu pētījumu ar 18 tūkstošiem cilvēku. Izrādījās, ka tievie cilvēki ar taukainām aknām ir ar tādiem pašiem infarkta un insulta riskiem kā pilnie.
„Mums ir tāda stigmatizācija: ja cilvēks ir ar lieko svaru, droši vien viņam var būt sirds un asinsvadu slimības. Bet par tievajiem neviens tā nedomā. Bet tievajiem cilvēkiem ar taukainām aknām ir pat lielāki riski trombozes un insulta gadījumā,” uzsver ārsts. „Gepatozes cēloņi var būt dažādi. Piemēram, tas var būt pie maratona skrējējiem. Tāpat starp cēloņiem ir medikamentu slodze, toksiska iedarbība, vīrusu hepatīts, tauku aknu slimība, cukura diabēts, autoimūnas, holestātiskas aknu bojājumi.”
Doktors atgādina, ka tauki atrodas ne tikai uz virsmas, bet arī iekšpusē.
„Jāorientējas uz to, kur nonāk tauki. Kad tie vienmērīgi izplatās zem ādas, tas estētiski izskatās normāli. Ja nevienmērīgi un lielākoties uzkrājas uz vēdera, tad tas izskatās estētiski slikti un bojā iekšējos orgānus. Tāpēc mēs orientējamies uz veselīgu vidukļa apkārtmēru: sievietēm — ne vairāk kā 80 cm, vīriešiem — ne vairāk kā 94,” stāstīja Sergejs Vjalovs kanālā „Sama Menšova”.
Ja ir nepieciešamība zaudēt svaru, ārsts iesaka jebkādas diētas, kas noved pie vienmērīgas tauku slāņu samazināšanās gan ārpusē, gan iekšpusē.
„Apmierinošs svara zaudēšanas temps diētā ir aptuveni 1 kg nedēļā vai 4 kg mēnesī. Ātrāk nevajag, citādi āda nesadzīs, tauki pārāk ātri izzudīs, un žultspūslī var parādīties akmeņi,” saka doktors. „Tomēr ir viens „bet”. Ja aptaukošanās jau ir novedis pie iekaisuma, tad pēc svara zaudēšanas tas nepāries. Tāpēc jāveic bioķīmiskais asins tests, jālieto tabletes. Tomēr tas neietekmēs svara zaudēšanas tempu un nebūs attaisnojums tiem, kas zaudē svaru.”
