Rudenī, kad sezonālie vīrusi sāk izplatīties aktīvāk, mēs bieži pievēršam uzmanību tikai ārējām draudiem. Tomēr pastāv ieradumi un ikdienas faktori, kas pakāpeniski grauj organisma aizsardzības spējas un padara to neaizsargātu tieši tajā brīdī, kad imunitāte visvairāk nepieciešama atbalstam. Kādi ieradumi ietekmē imūnsistēmu un kā to stiprināt stāsta speciālists.
Eksperte: Alīna Fleishmane, sertificēta farmaceite aptieku tīklā
Hronisks stress un trauksme
Atšķirībā no īstermiņa vīrusu ietekmes, pastāvīgs psihoemocionālais stress rada ilgtermiņa slodzi uz imunitāti. Paaugstināts kortizola līmenis apspiež limfocītu darbību un traucē iekaisuma procesu regulāciju. Organisms kļūst mazāk izturīgs pret infekcijām, un hronisku iekaisumu risks palielinās. Turklāt stress bieži negatīvi ietekmē miegu, uzturu un fizisko aktivitāti, pastiprinot slodzi uz imūnsistēmu. Profilaksei ir svarīgi identificēt stresa avotus, uzturēt stabilu dienas režīmu, iekļaut atpūtu, fizisko aktivitāti un relaksācijas metodes.
Smēķēšana un alkohols
Tabakas dūmi un alkohols ietekmē imunitāti tieši un ilgstoši. Smēķēšana bojā elpceļu gļotādu, samazina antivielu efektivitāti un traucē iekaisumu regulāciju, bet alkohols apspiež leikocītu funkciju un traucē uzturvielu uzsūkšanos, kas nepieciešamas imūnsistēmas darbībai. Šie ieradumi darbojas kumulatīvi, samazinot organisma izturību pret vīrusiem. Lai saglabātu veselību, ieteicams ierobežot vai pilnībā izslēgt tos.
Nepietiekams uzturs
Vitamīnu, minerālvielu, olbaltumvielu un šķiedrvielu trūkums vājinās imūno atbildi, traucē antivielu veidošanos un izjauc mikrobioma līdzsvaru. Īpaša nozīme ir vitamīniem D un C, cinkam, dzelzim un B grupas vitamīniem. Pārmērīga cukura, transtauku un apstrādātu produktu lietošana rada hronisku iekaisumu un papildu slodzi uz organismu. Profilaksei ir svarīgi ievērot sabalansētu uzturu ar pietiekamu dārzeņu, šķiedrvielu un veselīgu tauku daudzumu, kā arī kontrolēt būtisko mikroelementu līmeni asinīs.
Hronisks miega trūkums
Miega trūkums vai tā zema kvalitāte samazina T-limfocītu aktivitāti, apspiež antivielu ražošanu un paaugstina iekaisuma marķieru līmeni. Cilvēki, kuri guļ mazāk par sešām stundām dienā, ir pakļauti lielākam vīrusu elpceļu infekciju riskam. Zilā gaisma no ierīcēm un televizoriem pasliktina melatonīna ražošanu un traucē miegu. Profilaksei ir svarīgi ievērot regulāru miega režīmu, ierobežot ekrānu lietošanu vakarā un radīt mierīgu atmosfēru pirms miega.
Gala ieteikumi
Īpaši rudenī-ziemā ir svarīgi iepriekš stiprināt organisma dabiskās aizsardzības spējas. Visefektīvākie pasākumi balstās uz ikdienas ieradumiem: pilnvērtīgs uzturs, kvalitatīvs miegs, emocionāla līdzsvara uzturēšana un profilaktiski pasākumi. Tāpat noderīgi ir tējas ar ingveru, liepu ziediem vai ehināciju, lai atbalstītu elpceļus, bet, ja nepieciešams, — uztura bagātinātāji ar vitamīnu D, vitamīnu C, cinku un selēnu. Ieteicams konsultēties ar farmaceitu vai ģimenes ārstu, lai izvēlētos optimālus risinājumus un samazinātu slimības risku un tās smagumu.
