Paaugstināts holesterīna līmenis un asinsspiediens ir būtiski riska faktori sirds slimībām, kurus bieži ignorē. Lielākajā daļā gadījumu tie netiek savlaicīgi diagnosticēti, un sabiedrībā joprojām pastāv vairāki dažādi mīti, kas kavē savlaicīgas veselības pārbaudes un nepieciešamos uzlabojumus. Kādi mīti par holesterīnu ir visizplatītākie, un kāpēc to dēvē par „klusā slepkava”, stāsta sertificētā farmaceite Alīna Fleishmane.
„Sirds un asinsvadu slimības ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā, un pēdējos gados šīs slimības arvien vairāk skar jauniešus. Lielu daļu šo gadījumu varēja novērst, laikus pievēršot uzmanību profilaksei. Holesterīns ir būtisks riska faktors, kas veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību – nogulsnējoties asinsvados, tas var veicināt trombu veidošanos, perifēro asinsvadu slimības, izraisīt išēmisku sirds slimību vai koronāro sirds slimību, miokarda infarktu un insultu. Nav brīnums, ka to dēvē par „klusā slepkava” – paaugstināts holesterīna līmenis ilgu laiku nerada acīmredzamus simptomus, bet tā sekas var būt letālas. Rūpējoties par veselību, ēdot sabalansēti un veltot pietiekami daudz laika fiziskajai aktivitātei, var ne tikai samazināt šos riskus, bet arī padarīt savu dzīvi vēl kvalitatīvāku,” sacīja Alīna Fleishmane.
Kas ir „labs” un „slikts” holesterīns?
Holesterīns ir lipīds, viens no taukiem, kas galvenokārt tiek sintezēts aknās, bet arī nonāk organismā ar pārtiku, piemēram, ar taukainu gaļu, sviestu, olu dzeltenumiem un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Holesterīna transports asinsritē notiek ar lipoproteīnu palīdzību, un tie tiek dalīti tā sauktajā „labajā” un „sliktajā” holesterīnā. „Sliktais” holesterīns ir zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBL). Sirds un asinsvadu vai kardiovaskulāro slimību risks tieši izraisa paaugstināts ZBL līmenis, jo šis holesterīns nogulsnējas uz asinsvadu iekšējām sienām. Tādējādi tas sašaurina un aizsprosto asinsvadus, kavējot asins piegādi organismam ar skābekli un barības vielām, kā arī veicina aterosklerotisko plāksnīšu veidošanos artērijās, palielinot sirds un asinsvadu slimību risku, tostarp insultu un infarktu.
„Labs” holesterīns ir augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABL). Savukārt „labs” holesterīns, vai ABL, palīdz atbrīvoties no „sliktā” holesterīna, vai ZBL, transportējot to no asins šūnām atpakaļ uz aknām, kur tas tiek pārstrādāts un izvadīts no organisma. Līdzsvars starp „labu” un „sliktu” holesterīnu ir kritiski svarīgs optimālas veselības uzturēšanai, jo holesterīns organismā arī veic virkni noderīgu funkciju, tostarp piedalās šūnu veidošanas procesos, hormonu (piemēram, estrogēna un testosterona) un D vitamīna sintēzē, kā arī piedalās žultsskābju ražošanā un tauku pārstrādē.
6 izplatīti mīti par holesterīnu
1. Bažas par holesterīnu ir pārspīlētas
Lai gan holesterīns ir nepieciešams šūnu funkcionēšanai, tomēr tā pārmērīgi augsts līmenis var laika gaitā radīt nopietnus veselības riskus un pat apdraudēt dzīvību. Paaugstināts holesterīna līmenis ilgstoši var palikt nepamanīts, nogulsnējoties uz asinsvadu sienām vairāku gadu garumā, pakāpeniski arvien vairāk apgrūtinot asins plūsmu, līdz nogulšņu apvalks var pēkšņi plīst, veidojot trombu un izraisot sirdslēkmi vai insultu. Līdzīgi paaugstināts holesterīna līmenis ir saistīts ar virkni citu slimību, piemēram, aterosklerozi, paaugstinātu asinsspiedienu un citiem. Bažas par holesterīnu vispār nav pārspīlētas – tās ir zinātniski pamatotas un aktuālas katram.
2. Holesterīns ir problēma tikai vecākiem cilvēkiem
Patiesībā paaugstināts holesterīna līmenis bieži novērojams jauniešiem, īpaši, ja ģimenē ir bijušas ar to saistītas problēmas, augsts asinsspiediens, neveselīgs uzturs vai kaitīgas ieradumi, piemēram, smēķēšana – nikotīna negatīvā ietekme arī veicina holesterīna uzkrāšanos asinsvados. Holesterīna līmeni asinīs ieteicams pārbaudīt regulāri, ne retāk kā reizi piecos gados, un kontrolēt to nepieciešams, sākot no 20 gadu vecuma.
4. Tievajiem cilvēkiem nevar būt augsts holesterīna līmenis
Populārs mīts ir tas, ka cilvēkiem ar tievu vai normālu ķermeņa uzbūvi holesterīna līmenis arī ir optimāls. Patiesībā, lai gan liekais svars paaugstina holesterīna līmeni, pat tievie cilvēki ar ģenētisku noslieci, neveselīgu uzturu vai mazkustīgu dzīvesveidu var saskarties ar augsta holesterīna līmeņa problēmām.
5. Visiem cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni jāsāk lietot medikamenti
Ne visiem cilvēkiem ar diagnosticētu paaugstinātu holesterīna līmeni jāsāk lietot medikamenti. Lielākajā daļā gadījumu ārsts sākotnēji iesaka mainīt dzīvesveidu, kas ietver veselīgu uzturu, regulāru fizisko aktivitāti, svara kontroli un atteikšanos no smēķēšanas. Medikamenti – statīni tiek izrakstīti, ja holesterīna līmenis ir ļoti augsts vai ir papildu riska faktori, piemēram, sirds slimības vai diabēts. Ārstēšana vienmēr tiek pielāgota individuāli, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli un riska faktorus.
6. Ja holesterīna līmenis ir normāls, tad nav nepieciešams regulāri pārbaudīt
Pat ja holesterīna līmenis atbilst normai, ir svarīgi regulāri veikt asins analīzes, jo tas var mainīties vairāku gadu laikā un sākotnēji noritēt bez jebkādām ārējām izpausmēm. Regulāras pārbaudes ļauj laikus atklāt jebkādas izmaiņas un veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējamas veselības problēmas. Profilaktiskie izmeklējumi ir nepieciešami, lai ilgtermiņā uzturētu veselību.
Kādam jābūt holesterīna līmenim?
Holesterīna līmeni var noteikt, veicot asins analīzes. Tā mērķa vai optimālie rādītāji katram cilvēkam var atšķirties atkarībā no viņa veselības stāvokļa un individuālajiem riska faktoriem, piemēram: vecums, dzimums, ģimenes anamnēze un slimību riski. Lai noteiktu atbilstošos mērķa rādītājus, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu!
„Lai uzlabotu holesterīna līmeņa rādītājus, ir nepieciešams mainīt ikdienas ieradumus un uzturu – pat tā var samazināt holesterīna līmeni par 10 %. Ēdienkartē jāierobežo gaļas, olu, sviesta un citu dzīvnieku izcelsmes tauku patēriņš, bet vairāk jālieto taukainas zivis, olīveļļa, rieksti un avokado. Holesterīna izvadīšanai palīdz šķiedrvielām bagāti pākšaugi – pupas, lēcas un zirņi, kā arī augļi un auzu klijas, jo tajās ir pektīns. Zivis un zivju eļļa, savukārt, satur vērtīgas Omega-3 taukskābes, kas uzlabo asinsvadu elastību, bet augļi, dārzeņi un ogas satur fitosterolus, kas veicina holesterīna izvadīšanu. Fitosterolus var izmantot arī kā uztura bagātinātājus,” noslēgumā uzsvēra farmaceite Alīna Fleishmane, atgādinot, ka, lai laikus novērstu potenciālos veselības riskus, ir nepieciešams regulāri veikt medicīniskos izmeklējumus, tostarp mērīt asinsspiedienu un holesterīna līmeni.
