Nav ķermeņa, bet ir lieta: franču krāsotājs atsakās stāstīt, kā nogalināja sievu 0 143

Francijā visi seko līdzi tiesai pār Sedriku Žubiliāru — 38 gadus veco krāsotāju-dekoratoru, kuru apsūdz sievas Delfīnas nogalināšanā greizsirdības dēļ. Šajā lietā nav ne ķermeņa, ne liecinieku, ne atzīšanās vainā, taču ir milzīgs sabiedrības intereses pieaugums, kas izveido savas teorijas.

Žubiliārs noliedz apsūdzības par slepkavību. Lietas pamats ir netieši pierādījumi.

Entuziasti detektīvi izveidojuši daudz grupu sociālajos medijos, kur viņi apmainās ar teorijām — policijas un pazudušās sievietes tuvinieku neapmierinātībai.

„Šīs grupas ir kā sarunas pie bāra letes, tikai ar lielāku dalībnieku skaitu,” saka psihanalītiķis Patriks Avrans, grāmatas par sabiedrības attiecībām ar noziegumiem autors.

„Katrs izveido teoriju, kas vislabāk atbilst viņam,” viņš piebilst.

Pandēmijas dēļ noteikto lokdaunu kulminācija. 2020. gada 16. decembra agrais rīts. Sedriks Žubiliārs vēršas policijā, lai ziņotu par sievas pazušanu. Policija nonāk pie secinājuma, ka Žubiliāru attiecības nebija labas.

Sedriks Žubiliārs regulāri smēķēja zāli un grūti varēja noturēties darbā. Delfīnai bija attiecības ar vīrieti, ar kuru viņa iepazinās internetā. Viņi ar Sedriku runāja par šķiršanos.

Policija un vietējie iedzīvotāji rūpīgi izmeklēja lauku apvidus ap viņu māju, pat speleologi-entuziasti devās lejā dažās pamestajās raktuvēs, ar kurām ir izkaisīts reģions.

Delfīnas ķermeni tā arī neatrada, taču pakāpeniski pret viņas vīru tika savākta lieta — un 2021. gada vidū Sedriks tika aizturēts.

Tiesā pilsētā Albi apsūdzība apgalvos, ka Sedrikam Žubiliāram bija skaidrs motīvs nogalināt savu sievu saistībā ar neizbēgamo attiecību izbeigšanu.

Aizstāvji izvirzīs citas tēmas: dīvainas darbības, ko Sedriks veica tajā naktī; cīņas pazīmes, tostarp saplēstas Delfīnas brilles; kaimiņi, kas dzirdēja sieviešu kliedzienus.

Sedrika raksturs nonāks uzmanības centrā: tiek gaidīts, ka liecinieki pastāstīs par viņa draudiem Delfīnai pirms viņas pazušanas un par viņa vienaldzīgo uzvedību pēc tam.

Divi Sedrika pazīstami cilvēki — bijušais līdzsēdētājs un bijusī draudzene — atkārtos to, ko viņi stāstīja policijai: ka Sedriks atzinās slepkavībā un pastāstīja viņiem, kur viņš paslēpis ķermeni.

Bet pēc jauniem meklējumiem ķermeni tā arī neatrada, un aizstāvība, kā gaidīts, apšaubīs šo stāstu patiesumu.

Sedrika Žubiliāra lietā nav nekādu tiešu pierādījumu, ka viņš atbrīvojies no savas sievas, izņemot populāro uzskatu, ka viņš ir ideāls noziedznieks. Viņš pats apgalvo, ka ir nevainīgs.

Tiesa izskatīs lietu četras nedēļas. Sēdēs piedalīsies 65 liecinieki un 11 eksperti. Lietā ir vairāk nekā 16 tūkstoši lapu.

Rakstnieks Tibo de Montēgijs skaidro avīzē Le Figaro, kāpēc šī lieta tik ļoti apbur sabiedrību: tā atgādina Žorža Simenona romānu — komisāra Megre radītāju.

Ar visiem netiešajiem pierādījumiem, skaidro Montēgijs, galvenais jautājums kļūst: „Kā puisis ar sarkanām acīm un apmiglotu prātu, kas izsmēķē desmit „zāles” dienā, varēja veikt ideālu noziegumu?”

„Nogalināt sievu, neatstājot ne mazāko pēdu. Slepeni pārvietot viņas ķermeni, apglabāt vietā, kuru nav iespējams atrast, un pēc tam atgriezties un vērsties policijā — un viss tas, kamēr viņu divi bērni mierīgi guļ savās guļamistabās,” viņš raksta.

„Šis cilvēks satika policistus pidžamā ar pandu un spēlēja „Troņu spēles” telefonā rītā pēc sievas pazušanas,” turpina Montēgijs.

„Tātad, kas viņš ir — ģeniāls krāpnieks, veiksmīgs muļķis vai nevainīgs nabags?”

Atbildi uz šo jautājumu nāksies atrast tiesai.