Pag пока что ir valstis, kur lielāko daļu ieņem krievu nafta.
Savās pūlēs piespiest Ungāriju un Slovākiju pāriet uz nekrievu naftas iepirkumiem Eiropas Komisija izmantoja Donalda Trampa atbalstu. ASV prezidents pirms divām nedēļām aicināja Eiropas valstis pārtraukt energoresursu iegādi no Krievijas un atkārtoja savu prasību otrdien ANO Ģenerālajā asamblejā. «Tramps ir absolūti taisnība», – uz to atbildēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Lai izbeigtu Krievijas naftas importu, Brisele, pēc fon der Leienas teiktā, plāno ieviest muitas nodevas piegādēm Ungārijai un Slovākijai. «Mēs vēlamies atbrīvoties no naftas un gāzes atlikumiem, kas nāk no Krievijas uz Eiropas Savienību», – viņa sacīja. Uz žurnālistes jautājumu, kad varētu tikt pārtraukti naftas iepirkumi, fon der Leiena atbildēja: «Mēs vēlamies to izdarīt ātrāk, līdz gada beigām. Pašlaik ir piedāvātas sankcijas, ES dalībvalstīm tās jāapstiprina». Vasarā Eiropas Komisija publicēja plānu pakāpeniskai atteikšanai no Krievijas energoresursiem līdz 2027. gada beigām, taču pagājušajā nedēļā pārcēla gāzes embargo termiņu par gadu uz priekšu.
Pēc fon der Leienas teiktā, viņi ar Trampu «vienojās par nepieciešamību samazināt Krievijas ieņēmumus no fosilajiem kurināmajiem, un ātri... jo katrs maksājums tiek novirzīts Putina karam». Uzstājoties Ģenerālajā asamblejā, Tramps teica par Eiropu: «Viņi pērk naftu un gāzi no Krievijas, vienlaikus karojoši ar to... Viņi finansē karu pret sevi... Viņiem nekavējoties jāpārtrauc visu energoresursu iepirkumi no Krievijas».
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto iepriekšējā dienā paziņoja Ģenerālās asamblejas kulisēs, ka, lai aizvietotu Krievijas ogļhidrātus ar citiem piegādātājiem, nav fiziskās infrastruktūras, tāpēc valsts nepārtrauks to iegādi. Eiropas amatpersonas, kas pieprasa atteikties no sadarbības ar «Gazprom», viņš nosauca par «fanātiem», ar kuriem «absolūti nav iespējams veikt racionālu dialogu, kas balstīts uz faktiem un veselo saprātu».
Krievijas naftas piegādes uz ES samazinājās no pirmskara 26 % no kopējā naftas importa līdz 3 % sakarā ar decembrī 2022. gadā ieviesto embargo. Vienīgie pircēji palikuši Ungārija un Slovākija, kas izcīnīja sev izņēmumu problēmu dēļ ar piegāžu aizvietošanu. Pēc tam Ungārija palielināja Krievijas izejvielu daļu no 61 % 2021. gadā līdz 86 % 2024. gadā, saskaņā ar Enerģētikas un tīrā gaisa pētījumu centra datiem. Slovākijas atkarība paliek gandrīz 100 %.
Krievijas gāzes piegādes uz ES 2024. gadā sastādīja apmēram 55 000 000 000 kubikmetru, kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā pirmskara 2021. gadā. Tās daļa gāzes importā uz ES šajā periodā samazinājās no 42 % līdz 19 % (apmēram 11 % attiecas uz cauruļvadu gāzi un 8 % – uz sašķidrināto gāzi).
Atstāt komentāru