Vēl bērnībā vecāki teica, ka slinkot ir slikti, tāpēc pieaugušajā dzīvē mēs cenšamies pierādīt visiem, ka esam maksimāli produktīvi, un daudzuzdevumu veikšana ir mūsu otrais vārds. Tiek uzskatīts, ja tu neko nedari, tad zaudē dārgas iespējas, kamēr citi tās izsalkuši ķer. Katram sociālajos tīklos ir apnicīga paziņa, kura sešos no rīta publicē stāstus pēc skrējiena par brokastīm, ko pati pagatavojusi, un novēl visiem labu dienu. Un tā, kaitinoši pārlūkojot bildes, tu sāk apzināti vainot sevi par to, ka mosties vēlāk, lai gan varēji paspēt vairāk.
Bet, ko, ja mēs tev sakām, ka periodiski slinkot – normāli? Beigās ir brīži, kad gribas apstāties, vienkārši apgulties un neko nedarīt. Turklāt pastāvīga tieksme uz efektivitāti var novest pie izsīkuma, stresa un veselības pasliktināšanās. Un tas nav mīts, bet realitāte. Apstiprinājumu tam mēs atradām psiholoģes Jūlijas Taribo vārdos, kura izskaidroja, kāpēc nevajag baidīties no slinkuma un kā pareizi slinkot.
Ne bezdarbība, bet „bremzēšana”
Slinkums – ne vienmēr ir bezdarbības vai motivācijas trūkuma pazīme, kā parasti uzskata. Bieži tas ir organisma signāls, ka tam nepieciešams atpūta un atjaunošanās. Iedarbojas „aizsargājošā bremzēšana” – kad intensīvas darba laikā ķermenis atsakās pakļauties, lai parādītu: vēl nedaudz un kognitīvās funkcijas piedzīvos neveiksmi. Darbaholisms, pārtraukumu un pilnvērtīga miega trūkums noved pie pārmērīgas slodzes, enerģijas krājumu izsīkuma un uzmanības samazināšanās.
Svarīgi saglabāt līdzsvaru. Samazini darāmo darbu skaitu pakāpeniski. Ja pēc centīgas darba pēkšņi sāksi atpūsties un neko nedarīt, organismam tas arī nepatiks. Smadzenes izsūtīs trauksmes signālu un visiem spēkiem liks tev atgriezties pie svarīgajiem uzdevumiem, pat ja tu neplānoji pie tiem atgriezties tuvākajā laikā.
Nekādā gadījumā nevaini sevi par slinkumu, mēģini analizēt savu stāvokli un saprast, kas tev patiešām nepieciešams: miegs, vides maiņa vai pāreja uz citu darbību. Šo signālu ignorēšana un mēģinājumi pārvarēt slinkumu (lasīt: izpildīt uzdevumus pēdējā elpā) tikai pasliktinās situāciju. Nav izslēgts pārmērīgs nogurums vai spēku izsīkums.
Apzināta slinkums
Apzināta slinkums – tas nav bezdarbība, bet aktīvs atjaunošanās un pārslodzes process, kas var sniegt daudz priekšrocību. Pareizi organizēta atpūta spēj uzlādēt ar enerģiju un palielināt efektivitāti. Tas ļauj justies mundram, enerģiskam un gatavam jaunajiem uzdevumiem. Atvienošanās no ārējā trokšņa ļauj samazināt stresa un trauksmes līmeni, atslābināties, atlaist negatīvās domas un emocijas, justies mierīgāk un apmierinātāk.
Apzinātas slinkuma prakses
Ņemam piemēru no itāļiem, kuriem valodā ir frāze: „bel far niente” – „māksla neko nedarīt”. Runājam par filozofiju, kurā tiek novērtēta spēja izbaudīt atpūtas mirkli, netraucējoties ar ārējiem faktoriem. Šajā brīdī tu esi atstāts pats sev, tevi neuztrauc apkārtējās pasaules problēmas. Pilnīga atslābināšanās vietā, kas asociējas ar patīkamām atmiņām, laimi un komfortu.
Laiks „slinkumam”. Jāizvēlas nodarbes, kas tiešām palīdz tev atpūsties, sniedz prieku un uzlādē morāli. Labāk uzreiz iekļauj tās savā ikdienas plānā – tāpat kā tu plāno darba uzdevumus.
„Tu esi viena pati.” Uz laiku atteicies no daudzuzdevumu veikšanas. Centies izpildīt tikai vienu uzdevumu reizē, netraucējoties ar citiem darbiem. Tas palīdzēs tev labāk koncentrēties un izvairīties no pārmērīgas slodzes.
Digitālais detoks. Atvienojies no ierīcēm uz dažām stundām dienā, lai tas neaizņemtu laiku un enerģiju.
Dabas relaksācija. Pavadiet laiku dabā. Pastaigas parkā, mežā vai jūras krastā lieliski palīdz atjaunot spēkus un uzlabot noskaņojumu. Dabas novērošana, putnu dziedāšana un svaigs gaiss pozitīvi ietekmē nervu sistēmu.
Hobijs. Nodarbies ar to, kas tev patīk un palīdz pilnībā iegrimt sevī: zīmēšana, adīšana, dārzkopība vai jebkurš cits hobijs. Gandrīz visu to var darīt arī birojā, vienkārši paņem pauzi uz 10-15 minūtēm.
Meditācija. Meditē, lai nomierinātu prātu, atslābinātu ķermeni un uzlabotu koncentrāciju. Pat dažas minūtes meditācijas dienā (tostarp darbā) var pozitīvi ietekmēt pašsajūtu.
„Es neesmu robots.” Pilnīga atvienošanās no ikdienas, darba jautājumiem un problēmām – tas ir pārslodzes process prātam, ļaujot tam atpūsties, atjaunoties un uzkrāt spēkus. Pastāvīgā informācijas plūsmā un nepieciešamībā pieņemt lēmumus smadzenes piedzīvo milzīgu slodzi, tāpēc detoksikācija ir vienkārši nepieciešama. Laikā, kad esi atvienots, var samazināt kortizola līmeni un atjaunot neironu savienojumus.
