Jauns pētījums rāda, ka daudzi trauslie radījumi, sākot no tauriņiem līdz zāļu skudrām, ir nopietnās briesmās. Vēl satraucošāk ir tas, ka tas notiek ne tikai reģionos, kur cilvēka darbība tieši ietekmē ainavu, bet arī attālos apgabalos, kur nav cilvēku, raksta Focus.
Pagātnē kukaiņu izzušana galvenajās jomās visā pasaulē tika skaidrota ar apzinātu bioloģiskās daudzveidības samazināšanu un vietējā klimata izmaiņām. Tomēr tagad ir skaidrs, ka šie faktori pārsniedz tiešo cilvēka ietekmes vidi, raksta «Science Alert».
Masveida kukaiņu izmiršana
Biologs no Ziemeļkarolīnas Universitātes Kits Sokmans ar komandu izpētīja relatīvi neskarbas cilvēka tiešās darbības teritorijas un fiksēja lidojošo kukaiņu skaita samazināšanos – vairāk nekā 70 % visu 20 gadu laikā.
Sokmans aprēķināja kukaiņu blīvumu vasarā no 2004. līdz 2024. gadam attālinātā pļavā Kolorādo. Rezultāti rāda, ka siltāka vasara, ko fiksējusi mērīšanas stacija paraugu ņemšanas vietā, bija saistīta ar kukaiņu skaita samazināšanos nākamajā gadā. Jāatzīmē, ka tā ir diezgan attāla un neskarba vieta, tomēr tur joprojām novēro būtisku kukaiņu skaita samazināšanos.
Sokmana vārdiem sakot, visi šie dati neatstāj citas iespējas, izņemot klimata izmaiņas.
Masveida kukaiņu izmiršanas iemesls
Sokmana secinājumi nav vienīgā izpēte, kas liecina, ka klimata izmaiņas ietekmē kukaiņus. Citas izpētes jau parādījušas, ka tauriņu, vaboles un citu tropisko kukaiņu populācijas cietušas no El-Niño cikla izmaiņām tropiskajos reģionos. Turklāt mušas izrādījušās neaizsargātas pret strauji mainīgajiem Zemes klimata apstākļiem.
Starptautiskajā zinātnē pastāv neskaidrības par kukaiņu skaita samazināšanās apmēriem, tomēr bieži šie strīdi ir saistīti ar datu trūkumu un nesapratni par procesa sarežģītību. Šodien zinātnei ir zināmi vairāk nekā 5 miljoni kukaiņu sugu, un dažas no tām neizbēgami gūs labumu no tiem pašiem mainīgajiem apstākļiem, kas kaitē citiem. Tomēr šie "uzvarētāji" visticamāk nespēs uzņemties ekoloģiskās lomas, ko atstāj tie, kas izzudīs klimata izmaiņu dēļ. Tas novedīs pie turpmākām traucējumiem smalkajās mijiedarbību tīklos, kas nodrošina ekosistēmu stabilitāti, kas nepieciešama cilvēku izdzīvošanai.
Turklāt zinātnieki fiksē arvien lielāku vēsturisko pierādījumu uzkrāšanos par kukaiņu populāciju samazināšanos, kas daļēji kompensē iepriekš trūkušos datus. Nesenais piemērs ir kukaiņu populācijas samazināšanās uz Fidži kopš pirmo cilvēku parādīšanās pirms 3000 gadiem.
Kukaiņu skaitīšana
Saskaņā ar Mērilendas Universitātes evolūcijas biologa Evana Ekonomo teikto, novērtēt vēsturiskās izmaiņas kukaiņu populācijās patiesībā ir diezgan sarežģīti. Zinātnieki pielietoja jaunu pieeju šai problēmai, vienlaikus analizējot daudzu sugu genomus, pamatojoties uz nesen savāktiem muzeja paraugiem. Genomi satur datus par populāciju pieaugumu vai samazināšanos, kas ļauj zinātniekiem rekonstruēt izmaiņas visā kopienā.
Rezultāti norāda, ka 79 % kukaiņu sugu uz Fidži saskārās ar skaita samazināšanos, kamēr ievesto sugu skaits strauji pieaug. Šī biomasas izmaiņu izraisītā domino efekts tagad ir acīmredzams arī putnu, kā arī ķirzaku un vardes skaitā. Entomologi arī norāda, ka pašlaik simtiem recenzētu pētījumu liecina par ilgtspējīgu daudzu kukaiņu populāciju samazināšanos visā pasaulē.
