Atklājums – pazīmes par senatnē esošo mikrobu biosignatūru uz akmens.
Amerikāņu marsa rovers Perseverance misijas laikā ir atklājis pazīmes, ka senatnē šajā planētā bija dzīvība. Par to preses konferencē paziņoja Amerikas Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) zinātnisko programmu vadītāja Nikola Foksa.
«Tas ir sava veida palikušais pēdas nospiedums. Tas nav pati dzīvība. Un noteikti tas varētu būt saistīts ar senatnē esošo dzīvību. Tas varēja pastāvēt pirms miljardiem gadu, bet noteikti ne šodien,» konstatēja speciāliste.
Foksa arī atzīmēja, ka atklājums – pazīmes par senatnē esošo mikrobu biosignatūru uz marsa akmens – tika veikts, izmantojot roveru Perseverance, kas tika palaists Donalda Trampa prezidentūras pirmajā termiņā.
Perseverance (tulkojumā uz latviešu valodu – «Izturība») ir marsa rovers, ko izstrādājusi un ražojusi NASA Reaktīvās kustības laboratorija. Tas tika palaists uz Marsu 2020. gada 30. jūlijā. Aparāta nolaišanās uz Sarkanās planētas notika 2021. gada 18. februārī. Kopš tā laika Perseverance strādā Jezero krāterī, kur, kā uzskata zinātnieki, senatnē atradās ezers.
Kontrolētās nolaišanās (EDL) procedūras laikā uz virsmas tika nomesti divi volframa bloki, kuru svars ir 77,5 kg katrs, kas tika izmantoti kā balasts. Vietā, kur nokrita viens no tiem, izveidojās trieciena krāteris ar diametru apmēram 6 metri. Tomēr InSight zonda seismometrs SEIS, kas atrodas uz Marsa virsmas 3450 km uz austrumiem no bloku krišanas vietas, nespēja atklāt nekādas signālus ne no marsa rovera Perseverance ieejas, nolaišanās un nosēšanās, ne no mākslīgajiem marsa zemestrīcēm, ko izraisīja volframa bloku nomest.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/5QEZyyXaCKo?si=4KJFXCBaWo5BTV8y" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
