Lauksaimniecībā nesakritība noved pie nestabiliem sēšanas un ražas novākšanas termiņiem.
Satellītu attēli, kas savākti divu desmitgažu laikā, demonstrē, ka gadalaiki ir nesakārtoti, īpaši divās «karstajās punktos», saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā Nature.
«Mēs piedāvājam unikālu un bezprecedenta sezonālo ciklu ekosistēmu portretu,» apgalvo galvenais autors, ekoloģisks Džū Terašaki Harts, rakstā žurnālā The Conversation.
Pētnieki pētīja, kā mainās veģetācija uz planētas divdesmit gadu laikā, un atklāja pavasara iestāšanās aizkavēšanos augstākajos platuma grādos un augstumos.
Satellītu attēli atklāja «karstās vietas» sezonālajā nesakritībā, proti, «reģioni, kur sezonālo ciklu kalendārs var nebūt sinhronizēts starp tuvām vietām», skaidro eksperts.
Sezonālās nesakritības tika konstatētas Vidusjūras un sausās zonās Kalifornijā (ASV), Čīlē, Dienvidāfrikā, Austrālijā un Vidusjūras baseinā.
Līdzīgi fenomeni novēroti tropu kalnos, piemēram, Andos, Austrumāfrikā un Dienvidaustrumāzijā, kur augstums un mikroklimati rada dažādus kalendārus pat blakus esošajās vietās.
Sezonas nosaka visu dzīvo būtņu, tostarp cilvēka, dzīves ritmu. To pārkāpums ietekmē ražas, zveju, putnu migrācijas, apputeksnēšanu un jūras sugu izplatīšanos.
Lauksaimniecībā nesakritība noved pie nestabiliem sēšanas un ražas novākšanas termiņiem, lielākas klimata nenoteiktības un atšķirībām kalendāros starp saimniecībām, kas atrodas tuvu viena otrai.
Piemēram, Kolumbijā «kafijas plantācijas, kas ir sadalītas vienas dienas ceļojuma attālumā cauri kalniem, var būt tik nesakārtoti reproduktīvie cikli, it kā tās atrastos dažādos puslodēs,» skaidro pētnieks.
Atstāt komentāru