Kudors uzsvēra, ka Moldova, Gruzija un Ukraina saskaras ar aktīviem Krievijas centieniem noturēt šīs valstis savā ietekmes lokā.
Krievijas centieni ar hibrīdkaradarbības metodēm ietekmēt vēlēšanas Moldovā un likt valstij atkāpties no Eiropas kursa nav izdevušies, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Andis Kudors.
Viņš norādīja, ka Krievija ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu nepalaist vaļā nevienu no bijušajām padomju republikām, izņemot Baltijas valstis, kas no PSRS atdalījās tajā laikā, kad Krievija pati vēl meklēja ceļus uz pašnoteikšanos un ārpolitiskajiem prioritātēm. Kudors uzsvēra, ka Gruzija, Ukraina un Moldova saskaras ar aktīviem Krievijas centieniem noturēt šīs valstis savā ietekmes lokā.
Proeiropiskais kurss Moldovā bija labi redzams pirms vēlēšanām pēc aptauju rezultātiem. Ne bijušais prezidents Igors Dodons, kurš kādreiz piedalījās 9. maija svinībās Maskavā, ne moldāvu politiķis Ilans Šors, ne citi moldāvu politiķi, uzņēmēji un aktīvisti nespēja pārliecināt lielāko daļu valsts par dalību integrācijas projektos Neatkarīgo valstu savienībā (NVS).
Atbildot uz jautājumu, vai vēlēšanas Moldovā varētu kādā veidā paātrināt valsts pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), Kudors norādīja, ka no vienas puses ir moldāvu pilsoņu vēlme integrēties blokā, bet no otras puses, runa ir par ES gatavību. Viņš pastāstīja, ka pēc ES paplašināšanās viļņa 2014. gadā aktīvi tika apspriesta nepieciešamība integrēt pieņemtās valstis, kā arī bija dzirdamas runas par nogurumu no integrācijas.
Moldova šiem noskaņojumiem nepievērsa pārāk lielu uzmanību, norāda Kudors un atzīst, ka tas ir pareizi. Viņš atgādināja, ka Austrumu partnerības programmā ES Moldova izdarīja visu, ko varēja, tomēr ES pati nepiedāvāja skaidrus norādījumus, kuru ievērošana ļautu Moldovai pievienoties blokam.
Viņaprāt, efektīvs integrācijas veids varētu būt Moldovas apvienošana ar Rumāniju, tomēr politiskā spēka, kas virza šo tēmu valstī, atbalsts ir tikai 5–6 % vēlētāju balsu. Tas ļauj secināt, ka šāda ideja Moldovā nav pārāk populāra, neskatoties uz Kremļa propagandistu apgalvojumiem par pretējo.
Uz lūgumu prognozēt Moldovas ārpolitisko kursu tuvākajos gados Kudors pieļāva, ka Moldova turpinās virzīties uz Eiropu. Tajā pašā laikā ir acīmredzams, ka pietiekami liels skaits Moldovas pilsoņu vēlētos tuvoties NVS. Politologs uzsvēra, ka Krievija militāri-stratēģiski kavē Moldovas integrāciju ES, jo kontrolē Transnistrijas teritoriju.
"Tas ir slogs Moldovai, ieguvums Krievijai, un Rietumi kopumā nav pievērsuši pietiekamu uzmanību Transnistrijas problēmas internacionalizācijai. Var pieņemt, ka Moldova centīsies attālināties no Maskavas ietekmes loka," sacīja politologs.
Viņš norādīja, ka Krievija sarunās par Moldovu akcentē neitralitāti un teritoriālo integritāti. Turklāt, uzsver Kudors, Moldova ilgu laiku nerunāja par saviem mērķiem NATO kontekstā, atšķirībā no Gruzijas un Ukrainas. Viņaprāt, - daļēji Krievijas spiediena dēļ, jo Moldovai ir svarīga tirdzniecība ar augļiem un vīnu ar Krieviju, daudzi Moldovas iedzīvotāji ir strādnieki Krievijā, kā arī Rumānijā.
"Reģionālās ambīcijas Krievijai neizsīkst. Krievija vēlētos iekarot Ukrainas dienvidus un pakļaut Transnistriju. Krievija to iepriekš nepievienoja, neskatoties uz nelikumīgu referendumu, kas tika rīkots, lai novērstu Moldovas eiroatlantisko integrāciju. Nav vērts gaidīt, ka Krievija uz to norakstīs," sacīja Kudors.
Kā ziņots, Moldovā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdības pro Rietumu partija "Darbība un solidaritāte" (rum. Partidul Acțiune și Solidaritate, PAS), liecina oficiālie rezultāti, kas tika paziņoti pirmdien.
PAS ieguva 50,03 % balsu, bet tās galvenais konkurents - prokrieviskais Patriotiskais vēlēšanu bloks (rum. Blocul Electoral Patriotic, BEP) ieguva 24,26 % balsu, paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija pēc 99,5 % balsu saskaitīšanas. Parlamentā PAS būs absolūtais vairākums, un tas dos partijai tiesības veidot nākamo valdību patstāvīgi.
