Vairāk nekā 146 tūkstoši eiro gadā - tādu atlīdzību pagājušajā gadā saņēma visaugstāko atalgojumu saņemošais valsts sekretāra vietnieks ministrijā, ja saskaita algu un citus atlīdzību veidus, kā arī algas valdēs vai ostu vai valsts uzņēmumu padomēs.
Kopumā seši valsts sekretāra vietnieki pagājušajā gadā saņēma augstāku atlīdzību nekā premjerministrs, tostarp ievērojamu daļu veidoja dažādas piemaksas, naudas prēmijas, bonusi un virsstundas. Valdība pagaidām nav pieņēmusi lēmumu par dažādu papildu atlīdzību izmaksu nosacījumu maiņu valsts pārvaldē 2026. gada budžetā.
Salīdzinājums par valsts sekretāra vietnieku atlīdzībām atklāj atšķirības darbinieku ienākumos, kuri strādā vienāda līmeņa amatos dažādās iestādēs - astoņi augstāko atlīdzību saņēmēji strādā tikai divās ministrijās. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" iepriekš analizēja valsts sekretāru algas, un šajā kategorijā trīs ierēdņi pārsniedza 100 tūkstošu eiro robežu, kamēr starp viņu vietniekiem šādu ir ievērojami vairāk - desmit.
Saskaņā ar amatpersonu deklarācijām, visaugstāko algu starp visiem valsts sekretāra vietniekiem pagājušajā gadā saņēma Līga Kļaviņa, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos - 146 269,23 eiro, tostarp 113,3 tūkstoši eiro ministrijā un 32,9 tūkstoši eiro Finanšu attīstības institūcijā "Altum".
Nedaudz atpalika no viņas divas kolēģes no Finanšu ministrijas - Iolanta Plume ar 145 094,98 eiro un Olga Bogdanova, kura šobrīd strādā Klimata un enerģētikas ministrijā un nopelnījusi 142 353,75 eiro. Paralēli darbam ministrijā Plume pagājušajā gadā bija GAT "Valsts nekustamie īpašumi" valdē, kur saņēma 26,3 tūkstošus eiro. Šogad viņai ir jauns amats - Liepājas SEZ valdē. Bogdanova saņēma atlīdzību ārpus ministrijas par darbu AS "Augstsprieguma tīkls" valdē. Vēl gandrīz 17 tūkstošus viņa saņēma par darbu Latvijas Nacionālajā komitejā Pasaules enerģētikas padomē - tā ir nevalstiska organizācija, taču tās sastāvā ir arī valsts uzņēmumi.
