Parlaments divreiz uzkāpa uz grābekļiem ar saprotamu rezultātu. Aromatizatoru aizliegums veipos un alkohola tirdzniecības laika samazināšana noveda pie zaudējumiem valsts budžetā un ēnu tirgus daļas palielināšanās, raksta Grani.lv.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2025. gada pirmajā pusē akcīzes nodokļi no vapošanas šķidrumiem samazinājās par 39,6% (2,3 miljoni eiro), bet no tabakas aizvietotājiem — par 62,5% (1,4 miljoni eiro). Aprēķināsim zaudējumus: budžets ir zaudējis 3,7 miljonus eiro. Gada beigās, pēc ekspertu prognozēm, šī summa pieaugs līdz 7,5 miljoniem eiro.
Tāds ir rezultāts vienreizējo elektronisko cigarešu (veipu) ar dažādām aromatizētām garšām un smaržām, piemēram, ogām, augļiem, konditorejas izstrādājumiem un saldajiem kokteiļiem, aizliegumam: Saeimas deputāti uzlika aizliegumu to tirdzniecībai no šā gada 1. janvāra, vadoties no vislabākajiem nodomiem — jaunatnes veselības.
Bet pagaidiet, ja mūsu iedzīvotāji ir sākuši mazāk smēķēt visādu ķīmiju, vai tiešām ir jāskumst par finansiālajiem zaudējumiem? Nācijas veselība ir svarīgāka. Diemžēl aromatizētie veipi nav pazuduši, aizliegtais auglis vienkārši ir pārgājis vai nu uz citu valsti (daudzi dodas uz Lietuvu, kur tie joprojām ir pieejami), vai uz melno tirgu, palielinot valsts ēnu ekonomikas daļu. Par to, ka tā notiks, bija skaidrs jau iepriekš pat parastajiem cilvēkiem, jo aizliegumu prakse vienmēr seko kopējam scenārijam. Briesmīgi ir tas, ka tagad neviens nevar pateikt, kādu indīgu ķīmiju smēķē mūsu jaunatne. Ja agrāk veikali varēja sniegt detalizētu aromatizatoru sastāvu, tad tagad tas ir noslēpums pat pašiem nelegālajiem pārdevējiem. Tas nozīmē, ka to kaitīguma pakāpe ir strauji pieaugusi.
Tieši tāda pati situācija notika ar alkohola tirdzniecības laika ierobežojumu. Tā vietā strauji pieauga pieprasījums pēc lētiem odekoloniem. Atdzīvojās arī melnais tirgus, kur alkoholu var iegādāties visu diennakti. Tur, starp citu, tas ir arī lētāk — jo tas ir kontrabanda vai pašdarināts. Un, kā jau parādījusi lauku veikalu prakse, cilvēki tagad pierod neiet pēc alkohola uz parastajiem supermārketiem pat tad, kad tirdzniecība ir atļauta. Savukārt margināļi vispār «izklaidējas» ar odekolonu.
Tikmēr alkohols šajos «punktos» ir ne tikai nopietns kaitējums valsts kasei neizmaksāto nodokļu veidā, bet arī liels risks cilvēku dzīvībām. Produkti, kas tiek ražoti pagrīdes darbnīcās uz pašdarinātām iekārtām, bieži satur pārmērīgu toksisko frakciju daļu, kur sīvu eļļu klātbūtne nav vissliktākais. Nesenā gadījumā Krievijas Adlerē, kur no «mājas» čačas nomira 10 cilvēki, ir acīmredzams piemērs. Izņemtajos paraugos tika atrasts metilspirts, briesmīgs inde, no kura cilvēki aklums, bet pēc tam mirst mokās. Līdzīgi piemēri bija augustā Turcijā, kur 33 cilvēki gāja bojā un 20 nonāca reanimācijā pēc masveida saindēšanās ar kontrabandas alkoholu Ankarā, bet iepriekš 70 cilvēki nomira tā paša iemesla dēļ Stambulā. Viltota alkohola uzplaukums Turcijā pēc tam, kad Turcijas valdība paaugstināja cenas uz alkoholu saturošiem produktiem, lai savāktu vairāk ieņēmumu budžetā.
Viss šis pierāda simto reizi: aizlieguma pasākumi neuzlabo situāciju nevienā valstī. Šie populistiskie lēmumi ir visvieglākais ceļš likumdevējiem, lai paziņotu sevi par veselīga dzīvesveida aizstāvjiem un nācijas aizsargiem.
Atstāt komentāru