Situācija ar Ukrainas bēgļiem Latvijā prasa pāreju no sākotnējās palīdzības sniegšanas uz ilgtermiņa risinājumiem, raksta Diena.
Pašlaik vienotas stratēģijas nav, un katra pašvaldība rīkojas pēc saviem ieskatiem, balstoties uz pieejamajiem resursiem. Nereti netiek ņemti vērā pat tādi dati kā ukraiņu bērnu sekmes Latvijas skolās. Rezultātā nav iespējams izvērtēt sniegto pakalpojumu efektivitāti un noteikt, kas būtu jāuzlabo.
No 2022. gada līdz 2023. gada vasarai galvenā uzmanība bija pievērsta krīzes risinājumiem. Pašvaldību loma šajā laikā bija skaidra – nodrošināt pamata vajadzības, ko lielā mērā finansēja valsts.
Kopš 2023. gada pašvaldību funkcijas kļuvušas neskaidrākas, jo tās ietver ilgtermiņa pasākumus – nodarbinātību, valodas apguvi, izglītību u.c. –, bet sistemātiskas pieejas nav, skaidroja Sabiedriskās politikas centra “Providus” vadītāja un migrācijas pētniece Darta Pelse Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē.
-
gada 2. augustā Latvijā bija reģistrēti 33 tūkstoši Ukrainas bēgļu, tostarp 11 tūkstošiem bija nepieciešama izmitināšana. Pērn šo cilvēku skaits bija attiecīgi 32 tūkstoši un 3150. Samazinājies arī sociālo pabalstu saņēmēju skaits.
-
gadā Valsts nodarbinātības aģentūrā tika reģistrēti 1646 Ukrainas pilsoņi bez darba, bet 2024. gadā – vairs tikai 43. Sociālie dienesti dažviet spēj nodrošināt pat plašāku palīdzību, nekā paredz likums. Viņi labi pārzina tos bēgļus, kas nonāk dienestu redzeslokā, taču joprojām ir pietiekami daudz cilvēku, par kuriem informācijas nav.
Lai gan arvien vairāk ukraiņu Latvijā spēj patstāvīgi maksāt par dzīvesvietu, augstās cenas joprojām ir nopietns šķērslis integrācijai. Turklāt joprojām ir ievērojama bēgļu grupa, kas dzīvo pagaidu izmitināšanas vietās.
