Aizvien vairāk pētījumu apstiprina, ka miegs tieši ietekmē mūsu ādas izskatu, tās jaunību un pat to, cik pievilcīgi mūs uzskata apkārtējie.
Miegs nav tikai laiks, kad jūs neko nedarat. Jūsu ķermenis pārdzīvo dažādas fāzes, kurām ir dažādas atjaunojošas funkcijas. Dziļais lēnais miegs ir galvenā fāze, kuras laikā organisms pievērš primāro uzmanību audu atjaunošanai, muskuļu atjaunošanai un kolagēna ražošanai.
Izaugsmes hormons tiek izdalīts šīs miega fāzes laikā, un liela daļa tā dienas sekrēcijas notiek nakts agrīnajā daļā. Šis hormons regulē ķermeņa atjaunošanās procesus, palīdzot dziedēt audus, atjaunot muskuļus un palielinot kolagēna ražošanu, olbaltumvielu, kas uztur ādas elastību un stingrību.
Lēnais miegs arī rada unikālu hormonu vidi, kas ir labvēlīga ādai. Kortizola līmenis, galvenais stresa hormons organismā, šajā periodā samazinās līdz viszemākajam līmenim. Zemāks kortizola līmenis aizsargā kolagēnu, samazina iekaisumu un uztur ādas barjeru. Tajā pašā laikā palielinās izaugsmes hormona un prolaktīna līmenis, hormona, kas palīdz regulēt imūnsistēmu un šūnu augšanu, uzlabo imūnfunkciju un audu atjaunošanos, palīdzot ādai atjaunoties pēc ikdienas stresa faktoriem.
Saistība starp ādu un miegu
Āda ir lielākais jūsu ķermeņa orgāns, un tā aktīvi strādā, kamēr jūs guļat. Pilnvērtīgs miegs veicina mitrināšanu un aizsargfunkcijas, palīdzot jūsu ādai saglabāt mitrumu un pretoties kairinājumiem. Savukārt, miega trūkums palielina mitruma zudumu caur ādu, padarot to sausāku un uzņēmīgāku pret bojājumiem un redzamajiem novecošanās pazīmēm.
Miegs arī spēlē svarīgu lomu pūtīšu rašanās procesā, izplatītā ādas slimībā, no kuras cieš cilvēki visos vecumos. Slikts miegs var izraisīt iekaisumu un stresa hormonu, piemēram, kortizola, ražošanu, kas var pasliktināt pūtīšu parādīšanos. Regulārs, atjaunojošs miegs, no otras puses, atbalsta jūsu ādas spēju regulēt tauku sekrēciju un atjaunoties pēc kairinājumiem.
Kolagēna atjaunošana un elastība arī lielā mērā ir atkarīga no pietiekama atpūtas. Vienā pētījumā īslaicīga miega ierobežošana, kas tika definēta kā tikai trīs stundas miega dienā divas naktis pēc kārtas, samazināja ādas elastību un padarīja grumbas pamanāmākas.
Hronisks miega trūkums nozīmē, ka cilvēks guļ mazāk par septiņām stundām dienā vismaz trīs mēnešus, ko pavada dienas nogurums vai darbības traucējumi. Šis stāvoklis traucē kolagēna ražošanu, vājinot ādas barjeru un izraisot nelielu iekaisumu, kas kavē dziedināšanu.
Pētījumi rāda, ka hormonālie traucējumi, kas rodas miega trūkumā, palielina kortizola līmeni un paātrina oksidatīvo stresu — disbalansu starp šūnas bojājošām molekulām un organisma aizsardzības spēkiem, vienlaikus traucējot tieši tos procesus, kas uztur ādas elastību. Laika gaitā šīs izmaiņas paātrina bioloģisko novecošanos un padara organismu mazāk izturīgu pret ikdienas stresiem.
