Pēc dronu iebrukumiem Polijas un Rumānijas gaisa telpā NATO uzsāka operāciju "Austrumu sardze", raksta DW. Cik nopietns ir drauds no Krievijas? Un vai alianse varēs novērst nākotnes provokācijas?
Incidenti ar bezpilota lidaparātiem (BLA) jau vairāk nekā nedēļu ieņem pirmās lapas avīzēm visā Eiropā. Naktī no 9. uz 10. septembri Krievijas droni iekļuva Polijas gaisa telpā. Tika fiksēti līdz 19 BLA, no kuriem daži tika notriekti.
Pāris dienu vēlāk Krievijas droni šķērsoja Rumānijas robežu, vēl viena NATO dalībvalsts.
Pirmdien, 15. septembrī, Polijas varas iestādes notrieca dronu, kas lidoja virs valdības ēkām Varšavā, un aizturēja aizdomās turētos no Baltkrievijas un Ukrainas.
Šo incidentu rezultātā neviens netika ievainots, un Krievija noliedz, ka iebrukumi bija iepriekš plānoti. Tomēr NATO reaģēja, uzsākot jaunu misiju gaisa telpas aizsardzībai savā austrumu flangā.
Kas ir operācija "Austrumu sardze"?
Kā paziņoja aizsardzības alianse oficiālā paziņojumā 12. septembrī, "daudzprofilaktiskā darbība" ar nosaukumu "Austrumu sardze" ietvers gan sauszemes bāzu, gan pretgaisa aizsardzības sistēmu stiprināšanu un "turpināsies nenoteiktu laiku".
Ar šo jauno operāciju Ziemeļatlantijas alianse vēlas nosūtīt skaidru signālu gan savām austrumu dalībvalstīm, gan Krievijai.
Lielbritānija un Dānija, starp citiem, paziņoja par atbalstu šai iniciatīvai. Vācija palielināja gaisa spēku skaitu, kas paredzēti Polijas pretgaisa aizsardzībai, no diviem līdz četriem, bet Francija izvietoja iznīcinātājus Rafale.
Nav jēgas naglu iesist ar āmuru
Lai gan kaujas lidmašīnas un raķetes "gaisa-gaiss" veiksmīgi tiek izmantotas pret droniem, to nevar uzskatīt par ekonomiski efektīvu pasākumu.
"Droni, kurus mēs redzam Ukrainā, maksā no 10 000 līdz 30 000 eiro par vienību. Ja jūs viņus notriecat ar raķetēm, kuru cena ir miljons dolāru, jūs ļoti ātri iztērēsiet savus resursus," sacīja DW Kriss Kreimidass-Kortnijs, aizsardzības eksperts no Briseles analītiskā centra «European Policy Centre» (EPC). "Mēs izmantojam āmuru, lai iesistu naglus."
Kreimidass-Kortnijs paskaidroja, ka Eiropas NATO dalībvalstīm vajadzētu investēt efektīvākās mūsdienu aizsardzības tehnoloģijās, kas var apturēt dronus par daudz zemāku cenu, minot Zviedrijas pret-dronu raķešu sistēmu «Nimbrix» kā piemēru. Pretējā gadījumā, pēc eksperta teiktā, Eiropa nonāks grūtībās dēļ "izmaksu asimetrijas".
Ukraina palīdzēs izveidot Eiropas "sienu pret droniem"? Baltijas valstis, kas regulāri saskaras ar Krievijas iebrukumiem savā gaisa telpā, kā arī Polija un Somija jau gadiem ilgi lūdz pastiprināt koordinētu aizsardzību pret droniem.
Šī koncepcija bieži tiek saukta par "sienu pret droniem" - šo izteicienu lietoja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) savā runā par situāciju Eiropas Savienībā.
Ukrainas pieredze spēlēs izšķirošu lomu šīs simboliskās sienas izveidē: Brisele paziņoja par kopīgu projektu dronu ražošanai, kura izmaksas ir 6 miljardi eiro.
"Mums ir jāmacās no ukraiņiem," norādīja sarunā ar DW Jāns Bonda, Briseles analītiskā "Eiropas reformu centra" (CER) vietnieks. "Viņiem ir diezgan augsts panākumu rādītājs Krievijas dronu notriešanā, un, ja viņiem ir tehnoloģija, kas to ļauj, mums tā ir jāiegādājas un jākopē."
NATO vēstījums Putinam: "Mēs atbildēsim"
Viena no galvenajām NATO uzdevumiem būs jaunu tehnoloģiju ieviešana bezpilota lidaparātu aizsardzībai plašā mērogā, intervijā DW paziņoja admirālis Robs Bovers, bijušais NATO Militārā komitejas priekšsēdētājs.
Papildus investīcijām jaunajā aprīkojumā Eiropai ir jāmaina attieksme pret Krieviju, uzskata Bovers: "Mums ir jāinformē sabiedrība, un cilvēkiem ir jāpieņem fakts, ka pastāv draudi."
Savukārt Kremlis turpina atkārtot, ka NATO ir karā ar Krieviju. Lai gan NATO vairākkārt ir apgalvojusi, ka tā nav, pēc admirāļa Bovers domām, alianse atrodas "pelēkajā zonā starp mieru un karu" un paaugstinātā kaujas gatavībā. "Tas ir ļoti svarīgs vēstījums Putinam: NATO reaģēs, kas notiktu," ir pārliecināts admirālis.
Bovers saka, ka alianses aizsardzības sistēma ir pierādījusi savu efektivitāti, notriecot bezpilota lidaparātus virs Polijas. "Es domāju, ka mēs esam izturējuši pārbaudi, bet mums ir jāuzlabo mūsu spējas cīņā ar šiem jaunajiem draudiem," viņš sacīja DW.
Vai NATO nākotnē varēs novērst dronu iebrukumus? Jāns Bonds no CER ir skeptisks par pašreizējām NATO iespējām aizsardzībā pret droniem: "Radās iespaids, ka NATO nebija gatava notriekt dronus, un tai ir jāpastiprina savas darbības."
Pēc Bonda teiktā, NATO jāizrāda lielāka apņēmība un jānoraida Krievijas droni, kad tas ir droši, pat ja tie lido virs Rietumukrainas.
Līdz šim NATO dalībvalstis atturējās no līdzīgām darbībām.
Jūlijā Lietuva paziņoja, ka divi Krievijas bezpilota lidaparāti iekļuva tās gaisa telpā, bet tos nenotrieca. Paziņojumā, kuru citēja Lietuvas mediji, militārie spēki paziņoja, ka šādas darbības tiks veiktas tikai ekstrēmos gadījumos. Pēc šī incidenta Lietuva vērsās pie NATO ar lūgumu pastiprināt pretgaisa aizsardzību.
Pavisam nesen Rumānija nepieņēma aktīvus pasākumus pret Krievijas dronu, kas iekļuva tās gaisa telpā, un pēc tam mainīja kursu un devās uz Ukrainu. Saskaņā ar Rumānijas Aizsardzības ministrijas datiem, Rumānijas gaisa spēku piloti, kas pamanīja dronu, "novērtēja saistītos riskus un nolēma neizšaut."
Bonds brīdina, ka Maskava varētu uztvert šādu bezdarbību kā iepriecinošu zīmi un ka līdzīgi droni varētu turpināt uzbrukt mērķiem Ukrainā.
Nepieciešami pasākumi civiliedzīvotāju aizsardzībai
Lai gan bezpilota lidaparātu notriekšana ir galvenais faktors NATO gaisa telpas aizsardzībā, eksperti arī uzskata, ka valdībām jādomā par tādiem pasākumiem kā brīdinājuma lietotnes par gaisa uzlidojumiem un patvēruma jaudu palielināšana.
"Tas būtu šausmīgs jauns solis, bet es nedomāju, ka tas ir pārmērīgi," sacīja militārais analītiķis Jāns Bonds intervijā DW. Viņš ir pārliecināts, ka Krievija turpinās pārbaudīt Rietumu sabiedrotos Ukrainā, kamēr tie nepastiprinās savu aizsardzību un atbalstu Ukrainai.
Kriss Kreimidass-Kortnijs dalās šajā vērtējumā. "Mums jāiznāk no pieņēmuma, ka Krievija mēģinās to darīt ik pēc pāris nedēļām, kamēr mēs nepanāksim, ka viņa maksā tādu cenu, kas liks viņai atteikties no šādiem soļiem," uzskata eksperts.
NATO cer, ka operācija "Austrumu sardze" ļaus sasniegt tieši to.
Atstāt komentāru