Hiacintes — daudzgadīgi sīpolu augi, kuru augstums ir līdz 30 cm, zied pavasarī — no marta līdz maijam. Mazie zvana formas ziedi ir savākti ziedkopās-ķekaros uz bezlapu ziedkāta.
Atkarībā no šķirnes tām ir dažādas krāsas — zilas, violetas, rozā, sarkanas, baltas, dzeltenas. Vienkārši sakot, tas ir skaisti. Tieši tāpēc hiacintes plaši izmanto ainavu dizainā — tās ir piemērotas stādīšanai alpu kalniņos, puķu dobēs, ziedu dārzos. Visbiežāk hiacintes vairojas veģetatīvi — ar sīpoliem-bērniem. Ziedus var stādīt gan pavasarī, gan rudenī, bet ziemas stādīšana ir priekšroka, jo tā ļauj iegūt skaistu ziedēšanu jau agrā pavasarī.
Hiacintes stādīšanas laika izvēle
Optimālais laiks ziemas stādīšanai hiacintēm ir septembra beigas un oktobra sākums. Pirms sala iestāšanās sīpoliem izdodas labi sakņoties un tie viegli pārcieš ziemu.
Agrāk stādot, īpaši, ja laika apstākļi vēl ir pietiekami silti, var sākties veģetācijas procesi. Sīpoli dīgst un ziemā mirst no aukstuma. Vēlāka stādīšana arī palielina sīpolu nāves risku, jo tie nesakņojas pirms zeme sasalst. Dažos gadījumos — piemēram, ja rudens ir pietiekami silts — vēlāka stādīšana ir pieļaujama. Bet stādīšanas vietas ir jāpapildina ar kompostu vai jāaizsedz ar skujām. Tas nodrošinās augiem papildu aizsardzību pret aukstumu.
Hiacintes stādīšanas vieta
Hiacintes ir gaismas mīloši augi. Vislabāk tās aug saulainās vietās, kas ir pasargātas no vēja un caurvēja. Zemei jābūt labi drenētai — mitruma pārpalikums noved pie sīpolu puves.
Zemes sagatavošana
Vieta hiacintes stādīšanai jāsagatavo iepriekš. Zemi izraka un pievieno mēslojumus, var izmantot organiskos materiālus — piemēram, kompostu vai kūdru. Tomēr svaigus mēslojumu izmantot nedrīkst, jo tas var izraisīt sīpolu puvi.
Stādāmo materiālu sagatavošana
Ziemas stādīšanai labāk izvēlēties maza izmēra sīpolus — 4-6 cm diametrā. Atlasīto stādāmo materiālu apstrādā ar fungicīdiem, lai pasargātu augu no slimībām. Var sīpolus izsēties kālija permanganāta šķīdumā vai izmantot īpašus līdzekļus ar fungicīdu iedarbību — „Makss”, „Fundazols”, „Homa” utt.
„Hiacintes dīgšana ziemas stādīšanā lielā mērā ir atkarīga no stādāmā materiāla kvalitātes. Pirms stādīšanas sīpolus obligāti jāpārbauda. Tie jābūt tīriem, skaistiem, bez puves vai bojājumiem, cietiem un nedaudz elastīgiem uz tausti. Mazie veselīgie sīpoli, ievērojot agrotehniku, labi iesakņojas, agri dīgst, un jau agrā pavasarī hiacinte sāk ziedēt. Vislabāk ir iegādāties hiacintes stādāmo materiālu no pārbaudītiem ražotājiem. Tas garantē, ka sīpoli ir audzēti, ievērojot prasības, pareizi uzglabāti, tie nav inficēti ar slimībām vai kaitēkļiem,” — stāsta puķkopis Aleksandrs Bezmaterņiks.
Sīpolu stādīšana
Hiacintes sīpolus stāda iepriekš sagatavotās bedrēs. Atkarībā no sīpola izmēra bedres dziļums ir no 12 līdz 18 cm. Lai nekļūdītos dziļumā, var ievērot vienkāršu noteikumu: bedre ir vienāda ar trīs sīpolu augstumu, „novietotiem” cits uz cita. Ja zeme ir smaga, stādīšanas dziļumu var samazināt par aptuveni 2 cm. Vieglās augsnēs, gluži pretēji, bedres hiacintes stādīšanai var palielināt. Lai pavasarī iegūtu vienmērīgus dīgstus, vislabāk ir ņemt vienāda izmēra sīpolus un stādīt tos vienādā dziļumā.
Starp blakus esošajiem sīpoliem jābūt attālumam vismaz 15-20 cm. Šo attālumu var samazināt, ja kā stādāmo materiālu izvēlēti mazi sīpoli.
Bedres dibenu pārklāj ar 3-5 cm biezu smilšu kārtu. Uz smilšu spilvena novieto sīpolu, nespiest to augsnē. Stādāmo materiālu vispirms pārklāj ar smiltīm, pēc tam — ar zemi. Smiltis nodrošina papildu drenāžu, kas pasargā hiacintes no puves, infekcijām. Pēc stādīšanas puķu dobi nepieciešams aplaistīt.
Papildu aizsardzība
Lai papildu aizsargātu hiacintes no salnām, stādīšanu mulčē ar kūdru, skaidiņām, kompostu. Var aizsegt puķu dobi ar skujām, bet pavasarī noņemt aizsargmateriālu.
