Dinozauri — pārsteidzošas radības, kas kādreiz valdīja uz Zemes. Zinātnieki ilgi centās noteikt, cik ilgi tie dzīvoja, un pēdējie pētījumi parādīja, ka viņu dzīve bija īsāka, nekā iepriekš tika uzskatīts.
Piemēram, vislielākais no zināmajiem dinozauriem, Patagotitan mayorum, sasniedza 37 metrus garumā un apmēram 70 tonnu svaru. Neskatoties uz milzīgajiem izmēriem, viņš, visticamāk, dzīvoja tikai 30–50 gadus — ievērojami mazāk nekā mūsdienu vaļi vai ziloņi.
Mazie dinozauri, piemēram, Dryosaurus vai Hypsilophodon, sasniedza pieauguša izmēra jau 4–5 gadu vecumā, tomēr lielākā daļa nenodzīvoja pat līdz šim vecumam. Iemesls bija ārkārtīgi ātra augšana, kas ierobežoja dzīves ilgumu. Šāda augšana prasīja milzīgus resursus, un jaunie īpatņi bieži mira no slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem vai kļuva par plēsoņu upuriem.
Dinozauru nāves cēloņi bija dažādi: izsalkums un dehidratācija sausajos periodos, slimības, nelaimes gadījumi — piemēram, zibens triecieni vai koku krišana, kā arī plēsoņu uzbrukumi. Novecošana un organisma nolietojums arī spēlēja savu lomu, taču iespēja nodzīvot līdz dziļai vecumam dinozauriem bija ārkārtīgi maza.
