VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) konkursā par dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju posmā Torņakalns-Imanta, kas ir daļa no ieceres ar esošā platuma sliedēm savienot Rīgas Centrālo staciju un Rīgas lidostu, iesniegta sūdzība, aģentūru LETA informēja LDz pārstāvji.
Sūdzību konkursā iesniegusi piegādātāju apvienība SIA "RP Infra", Azerbaidžānā reģistrētā "Atef group of companies" un SIA "CHR Design Solutions".
IUB sūdzību skatīs trešdien, 15. oktobrī, plkst. 11.
LETA jau ziņoja, ka iepirkums paredz izbūvēt jaunu dzelzceļa kontakttīklu, elektroapgādes sistēmu un signalizācijas apakšsistēmu, kā arī uzbūvēt paaugstinātos peronus Torņakalna, Zasulauka un "Depo" stacijās. Pasažieru infrastruktūra tiks modernizēta arī Imantas stacijā. Atkarībā no finansējuma pieejamības iecerēts izbūvēt jaunu staciju "Āgenskalns".
LDz skaidro, ka iepirkums izsludināts divos projektos, kuru mērķis ir veicināt iedzīvotāju mobilitāti. Projekti ir turpinājums LDz sāktajai elektrificētās dzelzceļa līnijas atjaunošanai - sekmējot gan kontakttīkla modernizāciju, gan sakārtojot pasažieru platformas un padarot tās pieejamas pasažieriem.
Pēc projektu realizācijas ar vilcienu Rīgas lidostā ar vienu pārsēšanos varēs nokļūt gan iedzīvotāji no Latvijas reģioniem, gan Lietuvas un Igaunijas.
Abiem projektiem finansējums paredzēts no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam.
Jau ziņots, ka valdība 2024. gada 10. decembrī konceptuāli vienojās, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" prioritārie uzdevumi pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.
Atbilstoši Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskajiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023. gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 2,4 reizes - līdz 7,794 miljoniem eiro.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums.
