Zināma fakta - budžetu rēķina rudenī. Bet pirms parlamentam iesniegt valsts galveno finanšu dokumentu, atbildīgās personas analizē iepriekšējo sezonu saturu mūsu bezgalīgajā krīzes seriālā.
Ja līdz 2023. gadam LR ekonomika bija 'labāka, nekā prognozēts' un izkļuva no Covid-19 un Austrumeiropā radītajām problēmām, pagājušajā gadā IKP samazinājās par 0,4%, bet investīcijas Latvijā kritās par 6,7%. 'Spriedzei ģeopolitiskajā situācijā, augstai nenoteiktībai un neskaidrībai par nākotni kavēja iekšējā patēriņa pieaugumu,' sūdzas valsts finanšu speciālisti. Atcerējās par Krieviju Bet ne tikai Ukrainas karu var izskaidrot visu. Latvijas ekonomika nestrādā pašapkalpošanai, bet ir būtisks saites posms ES piegāžu ķēdēs. Atcerieties, kā pirms latas atteikšanās mūs vilināja ar zelta perspektīvām pievienoties vienotajai brīnumvalūtai? Un šeit, ko mēs saņēmām: 'Lēnais attīstības tempu noteica zems izaugsmes tempi attīstītajās valstīs, galvenokārt eirozonā, kur ekonomika pagājušajā gadā palielinājās tikai par 0,9%, - konstatēja Finanšu ministrija. 'Situāciju būtiski ietekmēja lielākās Vācijas ekonomikas kritums, kas saskārās ar ražošanas apjoma samazināšanos rūpniecībā un vājo eksporta pieprasījumu'. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē: eirozonā IKP pieaugs 2025. gadā būs tikpat niecīgs 0,9%. Latvijai par laimi starp tās lielākajiem tirdzniecības partneriem ir valstis ar savu valūtu - Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Polija un... Krievija! Jā, tieši tā, to Finanšu ministrija minēja pilnīgi neitrālā ārējo tirdzniecības partneru sarakstā, kuru kopējais IKP pieaugums sasniegs 1,7%, un tas ļaus Latvijai palielināt savus ienākumus. Starp citu, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem Krievijas īpatsvars mūsu republikas eksportā preču pagājušajā gadā bija 5,5%, kas atbilst Zviedrijas un Lielbritānijas rādītājiem, un pārsniedz partnerattiecību līmeni ar tādām savienotajām valstīm kā Polija, Dānija, Nīderlande un Somija. Šajā pašā laikā Krievijas IKP pagājušajā gadā parādīja augstāko dinamiku starp Latvijas partneriem - 4,3%. Lai gan par šo un nākamo gadu SVF paredzēja strauju Krievijas ekonomikas izaugsmes samazināšanos - attiecīgi līdz 0,9 un 1 procentam. Tomēr, salīdzinājumam jāņem vērā arī VFR - 0 un 1,1%. Palielināsies privātais patēriņš Ja Arvils Ašeradens nebūtu 'Jaunās vienotības' aktīvais politiķis, viņš nebūtu devis gaišu perspektīvu burtiski nākamajam gadam - jo mums tuvojas Saeimas vēlēšanas. 'Kopā ar turpinātu spēcīgu algu pieaugumu ir visas priekšnoteikumi straujākam privātā patēriņa pieaugumam, kas pēc 1,1% krituma pirmajā ceturksnī nākamajos ceturkšņos var atsākt augt. 2025. gadā kopumā palielināsies par 0,2%, bet 2026. gadā pieaugs par 1,9%. Tomēr straujāks privātā patēriņa pieaugums pagaidām ir ierobežots ar augstu nenoteiktību un neskaidrību par nākotni, kas kopā ar ģeopolitisko situāciju papildus skar tirdzniecības tarifu diskusijas un finanšu tirgu svārstības. Pēc pagājušā gada krituma šogad tiek gaidīta strauja attīstība investīciju projektu īstenošanā, un investīcijas par salīdzināmiem cenu līmeņiem šogad var pieaugt par 3,7%, paātrinoties nākamajā gadā līdz 4,5%. Noteicošo lomu kopējās investīciju pieaugumā šogad spēlēs publiskās investīcijas un straujāka Eiropas Savienības fondu projektu īstenošana, kamēr privātās investīcijas saglabāsies pagājušā gada līmenī'. Īsi sakot, ārzemēs mums palīdzēs. Nu, bet ko tas nozīmē naudā? Ja 2024. gadā vidējā bruto alga bija 1685 eiro mēnesī, tad šogad Latvijas strādniekam, pēc Finanšu ministrijas prognozēm, pirms nodokļu nomaksas tiks aprēķināti 1811 eiro. Nākamie gadi sola vēl iespaidīgāku pieaugumu: 2026. gadā - 1920 eiro, 2027. gadā - 2026 eiro, 2029. gadā - 2127 eiro, 2029. gadā - 2233 eiro. Protams, mēs nezinām, kādi būs nodokļi pēc 4 gadiem, un aptuveni var tikai pieņemt, cik daudz naudas paliks kabatā. Tomēr, ja izmantojam pieejamos 'bruto-neto' kalkulatorus, tad, neesot apgādātiem, 2029. gadam saņemsim 1671,84 eiro apmērā. Atkal: ir algas, ir cenas. Jau tagad pārtikas cenas Latvijas veikalos ir sasniedzis cenas Beļģijā un Francijā. Un tā kā mūsu algu līmenis joprojām ir būtiski zemāks nekā 'Vecajā Eiropā', tad arī dzīves līmenis attiecīgi atpaliek. Optimistiski izskatās arī Finanšu ministrijas prognoze par bezdarba jomu: motivēti ar 'augstajām' algām latvieši steigsies uz ražošanas un pakalpojumu nozari, un līdz 2029. gadam darbu meklējošo īpatsvars samazināsies no pašreizējiem 6,9 - līdz 5,4 procentiem. Pelnsim uz militārajiem pasūtījumiem? Pēc Finanšu ministrijas domām Latvijas ekonomikas izaugsmei būtisku atbalstu var sniegt jauns aizdevumu instruments SAFE (angļu valodā - 'drošs'), uz kuru plānots piešķirt milzīgos 150 000 000 000 eiro. 'Norādītais instruments ir galvenais mehānisms kopīgu aizsardzības izstrādājumu iepirkumiem ES valstu starpā, lai veiktu Eiropas rearmēšanu un atbalstītu steidzamus un apjomīgus publiskus ieguldījumus, lai atbalstītu aizsardzības rūpniecību, kas saskaras ar augošu Krievijas draudu'. Citiem vārdiem sakot, tāds plāns: turpināsim klusējot tirdzniecībā ar Krieviju, uz šī fona skaļi gatavojoties karai pret to pašu - un saņemot par to skanīgus eiro. Jo no pusmiljarda Latvija proporcijuāli noteikti saņems daudz vairāk nekā tās reālais ieguldījums ES ekonomikā, kas šobrīd, diemžēl, veido tikai 0,2%. Bet visā šajā laikā Finanšu ministrija brīdina: 2026. gadā Latvija pārsniegs 3% budžeta deficīta slieksni, un 2027. gadā bilance nesakritīs ar mūsu valsts rekordlielajiem 4,1%. 2028.-2029. gadā attiecīgi - 3,7 un 3,9% deficīta. Tādējādi 'tiks finansēta aizsardzība un citas valdības prioritātes'.
