Zemenes ir ne tikai viena no iecienītākajām vasaras ogām, bet arī vērtīgs uzturvielu avots. Tās satur daudz C vitamīna, šķiedrvielu, antioksidantu un minerālvielu, kas palīdz uzturēt labu veselību. Speciālisti norāda, ka regulāra zemeņu lietošana uzturā var labvēlīgi ietekmēt gremošanu, imunitāti un sirds veselību.
Izdevums Real Simple kopā ar uztura speciālistiem analizēja, kādas izmaiņas organismā var novērot, ja zemenes kļūst par ikdienas ēdienkartes sastāvdaļu.
Uzturvielām bagāts produkts
Dietoloģe Mija Sina norāda, ka aptuveni 150 gramu zemeņu porcija jeb apmēram astoņas lielas ogas satur ievērojamu daudzumu organismam nepieciešamo uzturvielu. Turklāt zemenes ir salīdzinoši mazkaloriskas, tādēļ tās labi iederas arī cilvēku uzturā, kuri seko līdzi svaram.
Uzlabo zarnu darbību
Viens no būtiskākajiem zemeņu ieguvumiem ir to pozitīvā ietekme uz gremošanas sistēmu.
Dietoloģe Džiana DiMarija skaidro, ka zemenēs ir daudz pektīna — šķīstošo šķiedrvielu veida, kas darbojas kā prebiotika. Tas palīdz barot labvēlīgās baktērijas zarnu mikrobiomā.
Fermentācijas procesā veidojas īsās ķēdes taukskābes, tostarp butirāts, kas palīdz uzturēt zarnu gļotādas veselību, mazina iekaisuma procesus un veicina regulāru vēdera izeju.
Stiprina imunitāti
Speciālisti atgādina, ka liela daļa imūnsistēmas darbības ir saistīta tieši ar zarnu veselību.
Vairāk nekā 70 procenti imūnās sistēmas šūnu atrodas kuņģa-zarnu traktā, tādēļ veselīgs mikrobioms palīdz organismam efektīvāk aizsargāties pret infekcijām.
Papildu ieguvumu sniedz arī augstais C vitamīna saturs. Tas uzkrājas baltajās asins šūnās un palīdz imūnsistēmai efektīvāk atpazīt un neitralizēt vīrusus un baktērijas.
Atbalsta sirds un asinsvadu veselību
Regulāra zemeņu lietošana var būt labvēlīga arī sirdij.
Pēc Mijas Sinas teiktā, ogās esošās šķiedrvielas palīdz samazināt zema blīvuma jeb tā sauktā «sliktā» holesterīna līmeni.
Savukārt kālijs palīdz līdzsvarot nātrija ietekmi organismā un veicina normāla asinsspiediena uzturēšanu.
Īpaša nozīme ir arī antociāniem — pigmentiem, kas piešķir zemenēm sarkano krāsu. Tie palīdz saglabāt asinsvadu elastību un veicina sirds veselību.
Aizsargā šūnas no novecošanās
Zemenes ir bagātas ar antioksidantiem, tostarp antociāniem, polifenoliem un C vitamīnu.
Šīs vielas palīdz neitralizēt brīvos radikāļus, kas bojā šūnas un veicina novecošanās procesus. Samazinot oksidatīvo stresu, tiek mazināts risks saslimt ar vairākām hroniskām slimībām, tostarp 2. tipa cukura diabētu un sirds un asinsvadu saslimšanām.
Kad jāievēro piesardzība?
Lai gan zemenes ir veselīgas, tās nevajadzētu lietot pārmērīgos daudzumos.
Ja cilvēks iepriekš uzturā lietojis maz šķiedrvielu, strauja pāreja uz lielām zemeņu porcijām var izraisīt vēdera pūšanos, diskomfortu vai citus gremošanas traucējumus. Speciālisti iesaka šķiedrvielu daudzumu palielināt pakāpeniski.
Īpaša piesardzība nepieciešama arī cilvēkiem ar noteiktām veselības problēmām. Dažos onkoloģiskās ārstēšanas protokolos ārsti var ieteikt ierobežot lielas C vitamīna devas. Savukārt cilvēkiem ar paaugstinātu dzelzs uzkrāšanos organismā jāņem vērā, ka C vitamīns veicina dzelzs uzsūkšanos.
Cik daudz zemeņu ieteicams ēst?
Eksperti par optimālu uzskata aptuveni 150 gramu porciju dienā. Šāds daudzums nodrošina ievērojamu daļu nepieciešamo uzturvielu un vienlaikus nepārslogo organismu.
Zemenes var baudīt svaigas, pievienot brokastīm, desertiem vai kombinēt ar jogurtu, biezpienu un citiem produktiem.
Speciālisti uzsver, ka zemenes ir lielisks papildinājums veselīgam uzturam, tomēr tās nevajadzētu uzskatīt par vienīgo vitamīnu un antioksidantu avotu. Vislielāko labumu veselībai sniedz daudzveidīgs uzturs, kurā līdzās zemenēm ir arī citas ogas, augļi un dārzeņi.
