Pastāvīgs nogurums, miegainība, atmiņas pasliktināšanās, aizkaitināmība un koncentrēšanās spēju samazināšanās ne vienmēr ir saistīti ar stresu vai vecumu. Nereti šo simptomu cēlonis ir slēpti vitamīnu un minerālvielu deficīti, kas ilgstoši paliek nepamanīti, taču pakāpeniski pasliktina pašsajūtu un dzīves kvalitāti.
Kad organismam kaut kā trūkst
Par slēptu deficītu sauc stāvokli, kad vitamīnu vai mikroelementu līmenis organismā jau ir samazinājies, taču vēl nav tik zems, lai izraisītu slimību ar izteiktu klīnisko ainu. Cilvēks jūt, ka kaut kas nav kārtībā, tomēr skaidras saslimšanas pazīmes nav novērojamas.
Pēc klīniskās uztura speciālistes Tatjanas Boreiko teiktā, šādos apstākļos organisms sāk darboties mazāk efektīvi — samazinās enerģijas līmenis, pasliktinās atjaunošanās pēc slodzes un mazinās noturība pret stresu.
Kādiem simptomiem pievērst uzmanību
Speciālisti izceļ vairākas pazīmes, kas var liecināt par iespējamiem uzturvielu deficītiem.
-
Pastāvīgs nogurums, apātija un enerģijas trūkums var būt saistīts ar D vitamīna, magnija vai B grupas vitamīnu nepietiekamību.
-
Asiņojošas smaganas bieži norāda uz C vitamīna trūkumu.
-
Ādas problēmas, pastiprināta matu izkrišana un nagu stāvokļa pasliktināšanās var liecināt par cinka deficītu.
-
Vājums, reibonis un ādas bālums bieži sastopami dzelzs trūkuma gadījumā.
-
Atmiņas pasliktināšanās, grūtības koncentrēties un nomākts garastāvoklis var būt saistīti ar joda, B12 vitamīna vai Omega-3 taukskābju trūkumu.
Eksperte uzsver, ka viens un tas pats simptoms var būt dažādu veselības problēmu izpausme, tādēļ paļauties tikai uz pašsajūtu nav ieteicams.
Kāpēc deficīti rodas pat pie šķietami normāla uztura
Pat salīdzinoši sabalansēta ēdienkarte negarantē, ka organismā neveidosies uzturvielu trūkums. To var veicināt hronisks stress, neregulāras ēdienreizes, stingras diētas, atteikšanās no atsevišķām produktu grupām vai gremošanas sistēmas traucējumi, kas pasliktina uzturvielu uzsūkšanos.
Turklāt mūsdienu dzīves ritms palielina organisma vajadzību pēc noteiktiem vitamīniem un minerālvielām, īpaši magnija un B grupas vitamīniem.
Kādi izmeklējumi palīdz noskaidrot situāciju
Lai novērtētu iespējamos deficītus, speciālisti iesaka veikt vairākus pamata izmeklējumus:
-
pilnu asinsainu;
-
feritīna līmeņa noteikšanu;
-
D vitamīna līmeņa pārbaudi;
-
B12 vitamīna līmeņa noteikšanu;
-
TSH analīzi vairogdziedzera darbības izvērtēšanai.
Šāds izmeklējumu komplekts palīdz atklāt biežākos hroniska noguruma, enerģijas trūkuma un pašsajūtas pasliktināšanās cēloņus.
Speciālisti atgādina, ka slēptie deficīti reti izpaužas ar spilgtiem simptomiem, tāpēc tos viegli sajaukt ar parastu nogurumu vai stresa sekām. Tomēr tie var būt viens no galvenajiem iemesliem samazinātai enerģijai, atmiņas traucējumiem un pastāvīgai izsīkuma sajūtai.
Labākais veids, kā noskaidrot sliktas pašsajūtas cēloni, ir nevis nodarboties ar pašārstēšanos, bet gan pievērst uzmanību organisma signāliem, veikt nepieciešamos izmeklējumus un konsultēties ar speciālistu.
