Dzīve vienatnē vidējā vecumā bieži tiek uztverta kā ievainojamība, taču psihologi uzsver pretējo: 40–50 gadu vecumā cilvēki bez pastāvīga partnera nereti attīsta emocionālo noturību un spēju patstāvīgi tikt galā ar grūtībām.
Psihologi norāda, ka cilvēki šajā vecumposmā, kuri dzīvo vieni un kuriem nav pastāvīga emocionāla atbalsta, nekļūst rupjāki vai noslēgtāki. Gluži pretēji — viņi attīsta prasmes, kas daudziem attiecībās esošiem cilvēkiem nemaz nav nepieciešamas. Kā raksta portāls experteditor.com.au, laiks, kas pavadīts vienatnē, var veicināt emocionālo noturību — spēju pielāgoties stresam, grūtībām un zaudējumiem. Šādi cilvēki biežāk spēj apzināti apstrādāt savas emocijas, nevis tās uzreiz pārnest uz citiem.
Ko patiesībā vienatne dara cilvēkam
Dzīvojot kopā ar partneri, ir dabiska tendence dalīties savās emocijās un slodzē. Pēc grūtas dienas cilvēks var izrunāties, saņemt atbalstu un atvieglot savu stāvokli.
Savukārt tiem, kuri dzīvo vieni, šādas iespējas ne vienmēr ir. Tas nozīmē, ka mierinājums, motivācija un emocionālais līdzsvars jāatrod sevī. Šī prasme — tikt galā ar savām izjūtām patstāvīgi — palīdz labāk sagatavoties dzīves kāpumiem un kritumiem.
Saskaņā ar žurnāla Psychology Today pētījumiem vienatne var stiprināt raksturu, veicināt neatkarību un palīdzēt cilvēkam labāk izprast savas patiesās vēlmes un vajadzības, atbrīvojoties no ārēja spiediena.
Pētījumi arī liecina, ka ar vecumu cilvēki biežāk izjūt pozitīvas emocijas, retāk — negatīvas, kļūst emocionāli stabilāki un veiksmīgāk regulē savas vēlmes. Pieredze un laiks palīdz efektīvāk pārvaldīt savu emocionālo stāvokli.
Noslēgtība vai pašpietiekamība
Svarīgi atšķirt noslēgtību no pašpietiekamības. Pašpietiekamība nenozīmē izolāciju vai atteikšanos no palīdzības. Tā ir spēja patstāvīgi risināt problēmas un, ja nepieciešams, apzināti meklēt atbalstu — nevis kļūt atkarīgam no citu palīdzības.
Kā praksē izpaužas šis klusais spēks
Cilvēks, kurš ir attīstījis šo iekšējo stabilitāti, spēj mierīgi pieņemt sarežģītas situācijas. Viņš var saņemt sliktas ziņas, tās pārdomāt un tikai tad izlemt, kā reaģēt. Viņš var doties uz svarīgu ārsta vizīti viens — nevis tāpēc, ka nevēlas atbalstu, bet tāpēc, ka zina: viņš to spēj.
Šāda neatkarības sajūta, kas veidojusies ilgākā laikā, stiprina pārliecību par savām spējām un palīdz saglabāt līdzsvaru arī sarežģītos brīžos.
Saskaņā ar Britu psiholoģiskā biedrība apkopotajiem pētījumiem vienatne var samazināt sociālo spiedienu un ļaut cilvēkam būt pašam. Pētījumā ar 175 pieaugušajiem (vecākiem par 35 gadiem) tika konstatēts: dienās, kad cilvēki apzināti pavadīja vairāk laika vieni, viņi jutās mazāk saspringti un mazāk pakļauti ārējai ietekmei.
Noslēgumā
Vienatne ne vienmēr nozīmē izolāciju. Tā var kļūt par iekšējā spēka un neatkarības avotu. Spēja paļauties uz sevi palīdz labāk tikt galā ar stresu, pieņemt pārdomātus lēmumus un veidot nobriedušāku, noturīgāku personību.
