Kad tuvības nav: kā seksa trūkums ietekmē ķermeni un psihisko pašsajūtu 0 114

Tuvības laikā organismā izdalās endorfīni un oksitocīns — vielas, kas mazina stresu un uzlabo noskaņojumu. Tāpēc ilgstoša seksuālās aktivitātes neesamība var veicināt trauksmi, apātiju un iekšēju spriedzi.

Noskaņojums un stresa līmenis

Viena no pirmajām jomām, kur novērojamas izmaiņas, ir psihoemocionālais stāvoklis. Ja trūkst regulāras emocionālās un fiziskās tuvības, var pieaugt aizkaitināmība, samazināties noturība pret stresu un pastiprināties vientulības sajūta. Dažos gadījumos to pavada trauksme vai depresīvs noskaņojums.

Vienlaikus jāņem vērā, ka reakcija ir individuāla — vieniem cilvēkiem seksuālās dzīves trūkums ir gandrīz nemanāms, savukārt citiem tas kļūst par būtisku diskomforta avotu.

Ietekme uz ķermeni

Fiziskās izmaiņas ir iespējamas, taču tās ne vienmēr ir tiešas un lielā mērā atkarīgas no kopējā dzīvesveida.

Speciālisti norāda uz vairākām iespējamām tendencēm:

• var samazināties dzimumhormonu līmenis;

• var vājināties libido un jutīgums;

• vīriešiem ilgstošas atturēšanās gadījumā iespējama erektīlās funkcijas pasliktināšanās;

• var parādīties traucējumi asinsspiediena regulācijā un vielmaiņā.

Tomēr daļa mediķu uzsver, ka nav pārliecinošu pierādījumu par tiešu saikni starp seksa trūkumu un nopietnām slimībām — būtiska nozīme ir vispārējam veselības stāvoklim un citiem faktoriem.

«Vēlēšanās mazināšanās» efekts

Paradoksāli, bet ilgstošs intīmās dzīves trūkums var samazināt interesi par to. Organisms pielāgojas — ja stimuls ilgstoši nav, samazinās arī vajadzība. Rezultātā libido var kļūt vājāks, un atgriešanās pie aktīvākas intīmās dzīves prasa laiku.

Saistība ar dzīves kvalitāti

Pētījumi liecina, ka regulāra intīmā dzīve saistīta ne tikai ar emocionālo labsajūtu, bet arī ar vispārējo veselību. Cilvēkiem ar retākiem seksuāliem kontaktiem biežāk var būt pašsajūtas problēmas, īpaši, ja tās kombinējas ar citiem riska faktoriem, piemēram, depresiju.

Ko svarīgi ņemt vērā

Seksuālās dzīves trūkums pats par sevi nav diagnoze un nav universāla problēma. Vieniem tas praktiski neietekmē dzīves kvalitāti, citiem — kļūst par būtisku fiziskā un emocionālā stāvokļa faktoru.

Svarīgākais ir kopējais līdzsvars — stresa līmenis, fiziskā aktivitāte, miega kvalitāte un emocionāla tuvība attiecībās.

Intīmā dzīve var ietekmēt pašsajūtu, galvenokārt caur psiholoģiskiem un hormonāliem mehānismiem. Tomēr universāls kaitējums no tās trūkuma nepastāv — izšķiroša nozīme ir individuālajām īpatnībām un dzīvesveidam.