Ideja par “pareģojošiem” jeb pravietiskiem sapņiem jau izsenis ir daļa no kultūras, taču no medicīnas viedokļa tai nav zinātniska pamatojuma.
To skaidro psihoterapeite Elena Fedjkina.
Ko saka zinātne
Pēc speciālistes teiktā, pierādījumos balstītā medicīna neapstiprina, ka sapņi varētu saturēt informāciju par nākotni. Līdz šim neviens kontrolēts pētījums nav pierādījis, ka sapņi spēj paredzēt notikumus, kas vēl nav notikuši.
Kāpēc sapņi šķiet “piepildījušies”
Šādas sajūtas eksperti skaidro ar smadzeņu darbības īpatnībām. Viens no mehānismiem ir apofēnija — cilvēka tendence saskatīt likumsakarības tur, kur to patiesībā nav.
Svarīga nozīme ir arī atmiņas selektivitātei. Cilvēki mēdz atcerēties gadījumus, kad sapnis šķietami piepildījies, bet ignorē daudzos gadījumus, kad tas nav noticis. Tas rada ilūziju, ka sapņi spēj paredzēt nākotni.
Kā darbojas smadzenes
No psiholoģijas viedokļa smadzenes nepārtraukti apstrādā informāciju un veido pieņēmumus, balstoties uz iepriekšējo pieredzi. Šie procesi turpinās arī miega laikā, radot dažādus tēlus un scenārijus.
Dažkārt tie nejauši sakrīt ar realitāti, kas pastiprina iespaidu par “pareģojumu”.
Secinājums
Sajūta, ka sapnis ir bijis pravietisks, visbiežāk ir kognitīvo procesu rezultāts, nevis pierādījums pārdabiskām spējām.
