Pat neliels artēriju nosprostojums var izraisīt infarktu vai insultu.
Domājot par sirds un asinsvadu veselību, uzmanība bieži tiek pievērsta pašai sirdij. Tomēr sirds nevar pilnvērtīgi darboties bez pārējās asinsrites sistēmas, īpaši bez artērijām, raksta izdevums Parade.
«Artērijas ir dzīvībai svarīgi asinsvadi, un izpratne par to nozīmi ir pirmais solis to aizsardzībā. Sirds ne tikai sūknē asinis pa visu ķermeni — tai pašai ir nepieciešama pastāvīga ar skābekli un uzturvielām bagāta asins piegāde. To nodrošina asinsvadi uz sirds virsmas, kurus sauc par koronārajām artērijām,» skaidro kardiologs Nadims Gelu.
Pēc speciālista teiktā, veselīgas artērijas ir platas, elastīgas un gludas. Tās nodrošina brīvu un efektīvu asinsriti, ļaujot skābeklim un uzturvielām sasniegt visus orgānus, tostarp sirds muskuli.
«Sirds muskulis ir atkarīgs no nepārtrauktas ar skābekli bagātas asins piegādes, lai tas varētu normāli darboties un saglabāt efektīvu sūknēšanas funkciju. Ja koronārās artērijas kļūst stīvas, sašaurinās vai pilnībā nosprostojas, sirds muskulis vairs nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Skābekļa trūkums samazina sirds spēju efektīvi sūknēt asinis,» skaidro Gelu.
Kardiologs uzsver, ka pat nelieli asinsvadu nosprostojumi var izraisīt infarktu vai insultu. Tomēr atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem un veselīgāku paradumu ieviešana var palīdzēt saglabāt sirds veselību.
Izdevums norāda, ka kardiologi īpaši brīdina par vienu izplatītu ikdienas ieradumu, kas nemanāmi var kaitēt artērijām.
Runa ir par ilgstošu sēdēšanu. Šāds ieradums var negatīvi ietekmēt gan artēriju, gan visas asinsvadu sistēmas veselību.
«Ilgstoša sēdēšana samazina asins plūsmu, īpaši kājās, jo muskuļi nekustas un nepalīdz asinīm atgriezties pie sirds. Samazināta asinsrite vājina signālus, kas palīdz uzturēt artēriju elastību un normālu darbību. Laika gaitā artērijas zaudē spēju pienācīgi paplašināties un kļūst uzņēmīgākas pret stīvumu un iekaisumu,» skaidro kardiologs Nils D. Šahs.
Rakstā norādīts, ka Šahs atsaucas uz pētījumiem, kas liecina: pat viena vai divas stundas nepārtrauktas sēdēšanas var pasliktināt asinsriti un artēriju darbību.
«Sēdošs dzīvesveids nav tikai fizisko aktivitāšu trūkums. Tas nozīmē, ka lielu dienas daļu cilvēks pavada sēžot vai gandrīz nekustoties — nereti vairāk nekā 8–10 stundas dienā,» uzsver speciālists.
Izdevums arī ziņo, ka 2025. gadā žurnālā Journal of the American College of Cardiology publicēts pētījums secināja: pat tad, ja cilvēks ievēro fizisko aktivitāšu rekomendācijas, ilgstoša sēdēšana pārējā dienas daļā joprojām var negatīvi ietekmēt sirds veselību.
Tomēr kardiologi uzsver, ka nav obligāti jāmaina darbs, kurā daudz laika jāpavada pie datora. Bieži pietiek ar vienkāršām izmaiņām ikdienas paradumos.
Piemēram, pēc ēšanas ieteicams pastaigāties 10–15 minūtes. Tāpat dienas laikā vēlams regulāri piecelties un nedaudz izkustēties. Var izvēlēties kāpt pa kāpnēm lifta vietā vai sarunājoties pa tālruni staigāt, nevis sēdēt.
Šādi vienkārši ieradumi palīdz uzlabot asinsriti un samazināt sirds un asinsvadu slimību risku.
