Ilgstošs sēdošs darbs jau 40–50 gadu vecumā var veicināt hronisku muguras un locītavu saslimšanu attīstību. Par to brīdina ķirurgs Oļegs Miļeņins, uzsverot, ka statiska poza birojā būtiski ietekmē balsta un kustību aparāta veselību.
Kā sēdošs darbs ietekmē mugurkaulu?
Speciālists skaidro, ka ilgstoša sēdēšana rada nevienmērīgu slodzi: viena muskuļu grupa tiek pārslogota, bet cita — praktiski netiek nodarbināta. Mugurkaulam nepieciešama regulāra slodzes un kustību maiņa, taču statiskā poza šo līdzsvaru izjauc.
Īpaši nelabvēlīga ir darbs ar klēpjdatoru, kad pleci ir pavirzīti uz priekšu, bet mugura — noapaļota. Šāda poza ilgtermiņā var veicināt stājas traucējumus.
Noliecot galvu uz priekšu, slodze uz mugurkaulu gandrīz dubultojas salīdzinājumā ar neitrālu ķermeņa stāvokli. Tas var izraisīt muskuļu pārspriegumu, asinsrites traucējumus un starpskriemeļu disku deģeneratīvas izmaiņas.
Iespējamās sekas
Cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā pie datora, biežāk tiek konstatētas:
-
starpskriemeļu disku protrūzijas;
-
trūces;
-
stājas deformācijas;
-
muskuļu tonusa traucējumi.
Kā mazināt riskus?
Pēc ārsta teiktā, profilakse lielā mērā atkarīga no pareizas darba vietas iekārtošanas un darba režīma organizācijas. Ieteicams:
-
izmantot klēpjdatoru ar paaugstinājumu vai statīvu;
-
lietot atsevišķu tastatūru un peli;
-
izvēlēties ergonomisku krēslu ar atbilstošu atbalstu mugurai;
-
regulāri ieturēt pauzes un izkustēties.
Tāpat ieteicams biroja vingrošanu papildināt ar sistemātiskām fiziskām aktivitātēm, piemēram, peldēšanu, pilatesu, jogu vai ārstniecisko vingrošanu. Regulāras kustības palīdz stiprināt muskuļus un samazināt ilgstošas sēdēšanas negatīvo ietekmi uz veselību.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru