Ilgu laiku olu dzeltenumu uzskatīja par kaitīgu augstā holesterīna satura dēļ. Holesterīna teorija par aterosklerozes attīstību, ko vēl pagājušajā gadsimtā izvirzīja pētnieks Nikolajs Aņičkovs, skaidroja, kāpēc pārmērīga dzeltenuma lietošana varētu negatīvi ietekmēt sirds un asinsvadu veselību.
Holesterīns un mīti par dzeltenumu
Mūsdienu pētījumi liecina, ka organisms spēj regulēt no pārtikas uzņemtā holesterīna daudzumu. Turklāt olu dzeltenums satur daudz vērtīgu uzturvielu — kalciju, dzelzi, cinku, tiamīnu, folskābi un vitamīnus B6 un B12. Tāpēc mērena dzeltenuma lietošana lielākoties tiek uzskatīta par drošu un pat labvēlīgu veselībai.
Olu baltums: ieguvumi un iespējamie riski
Olu baltums ir bagāts ar olbaltumvielām, kurām piemīt arī antimikrobiālas īpašības. Tomēr dažos gadījumos tās var ietekmēt zarnu mikrobiomu, kas var samazināt gremošanas efektivitāti un barības vielu uzsūkšanos. Tādēļ dažiem cilvēkiem, īpaši pārmērīgas lietošanas vai individuālas jutības gadījumā, olu baltums var radīt lielāku diskomfortu.
Vispārīgi ieteikumi
Neraugoties uz atšķirībām, olas kopumā ir vērtīgs pārtikas produkts. Mērena lietošana — aptuveni 2–3 olas dienā — parasti nekaitē veselībai un nodrošina organismu ar dažādām svarīgām uzturvielām.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru