Gāzes ir dabiska gremošanas procesa daļa, taču to smaka, skaņa un biežums var pastāstīt daudz vairāk, nekā domājat. Ja iemācīsieties pievērst uzmanību šīm lietām, varēsiet savlaicīgi pamanīt satraucošus simptomus un saprast, kas ar jūsu organismu nav kārtībā.
Gāzu veidošanās — tas ir process, kas notiek zarnās ēdiena sagremošanas rezultātā. Lielākajai daļai gāzu nav smakas, taču reizēm to aromāts var kļūt ļoti ass un nepatīkams. Par to, ko tas var nozīmēt veselībai un kad jābūt modram, stāsta žurnāla Eating Well eksperti.
Kāpēc mēs «to» darām
Gāzu veidošanās ir zarnu baktēriju darba rezultāts — tās pārstrādā pārtiku. Tas ir dabisks process, un gāzes ir blakusprodukts. Tomēr, ja mainās smaka, skaņa vai gāzu biežums, tas var liecināt par traucējumiem.
Smaka: ko tā var pavēstīt
Gāzu smaka atkarīga no tā, ko esat ēdis, un no zarnu mikrofloras sastāva. Lielākoties smaka ir vāja, tomēr dažkārt tā var būt noturīga un nepatīkama. Ir svarīgi pievērst uzmanību, ja:
- smaka kļūst asa vai neparasti spēcīga;
- gāzu veidošanos pavada uzpūšanās, caureja vai aizcietējums.
Šie simptomi var liecināt par tādām problēmām kā:
- ogļhidrātu nepanesamība;
- SIBR (tievās zarnas baktēriju pāraugšanas sindroms);
- mikrobioma traucējumi.
Skaņa: kad skaļumam ir nozīme
Gāzes skaļums parasti nav veselības traucējumu rādītājs. Skaņa atkarīga no gāzu daudzuma, to iziešanas ātruma un muskuļu spriedzes. Tomēr, ja gāzes bieži pavada diskomforts vai sāpes, tas var būt saistīts ar aizcietējumiem, iegurņa muskuļu spriedzi vai hemoroīdiem. Katrā ziņā pats skaņas fenomens ir drīzāk mehānisks, nevis slimības pazīme.
Biežums: kad pārāk bieži — tas ir iemesls satraukumam
Parasti gāzu veidošanās notiek vairākas reizes dienā, un to skaits var sasniegt līdz 20 reizēm. Palielinātu biežumu var izraisīt noteikti produkti, piemēram, pākšaugi, pilngraudu produkti vai pārtika ar augstu FODMAP saturu (fermentējami oligosaharīdi, disaharīdi, monosaharīdi un polioli). Tāpat to var izraisīt laktoze, fruktoze vai uztura šķiedrvielu palielinājums.
Ja šķiedrvielu palielināšana neizraisa problēmas 2–6 nedēļu laikā, organisms parasti pielāgojas. Tomēr, ja gāzes pavada caureja, svara zudums vai pastāvīgas sāpes, tas norāda uz nepieciešamību vērsties pie ārsta.
Sajūtas vēderā: kad sāpes nav normālas
Neliels diskomforts ir normāls, bet sāpes — nē. Pievērsiet uzmanību šādiem simptomiem:
- krampji vēderā;
- sajūta, ka gāze ir «iestrēgusi»;
- spēcīgs spiediens vai sāpes.
Šie simptomi var liecināt par lēnu gremošanu, paaugstinātu zarnu jutību vai atsevišķu produktu nepanesamību.
Kad vērsties pie ārsta
Ja pamanāt šādus simptomus, tas var liecināt par nopietnākām problēmām:
- asinis izkārnījumos (sarkanā vai tumšā krāsā);
- simptomu pastiprināšanās;
- biežas sāpes gāzu veidošanās brīžos;
- neplānots svara zudums vai apetītes zudums;
- straujas izmaiņas ierastajā gāzu veidošanās ritmā.
Gāzu veidošanās ir dabisks process, kam nevajadzētu radīt kaunu. Tomēr, ja tam pievienojas nepatīkami simptomi, ir vērts ieklausīties ķermeņa signālos un konsultēties ar ārstu. Svarīgi atcerēties, ka rūpes par veselību sākas ar uzmanību par tām tēmām, par kurām bieži nerunā skaļi.
