Francūzes un japānietes, šķiet, zina kādu īpašu noslēpumu, kas palīdz viņām graciozi un skaisti novecot. Kā raksta «vegoutmag.com», iemesls nav īpašā ādas kopšanā vai veiksmes ģenētikā, bet vienā kultūras ieradumā, kas saistīts ar ēšanu — apzinātā ēšana.
Kornela universitātes pētījumi rāda, ka cilvēki, kas ēd apzināti, patērē par 30 % mazāk kaloriju un ziņo par lielāku apmierinātību ar savām ēdienreizēm. Rezultāts? Samazinās aptaukošanās līmenis, uzlabojas gremošana un kļūst graciozāka novecošana.
Kvalitāte svarīgāka par ērtumu
Franču un japāņu kultūrās priekšroka tiek dota svaigiem, veseliem produktiem. Viņas pērk pārtiku tirgos, ne tikai lielveikalos. Viņas izvēlas sezonālus produktus. Viņas gatavo no pašiem pamatiem. Žurnālā «Journal of Nutrition» publicēts pētījums parādīja, ka sievietēm, kuras mājās gatavo vismaz piecas reizes nedēļā, ir ievērojami zemāki iekaisuma rādītāji, kas tieši korelē ar novecošanās palēnināšanos.
Sociālais aspekts
Francijā un Japānā ēdiens ir sociāls notikums. Ģimenes sanāk kopā. Draugi paliek ilgāk. Sarunas plūst brīvi.
Psiholoģe Sūzena Albersa norāda, ka kopīga ēšana aktivizē citus neironu savienojumus nekā ēšana vienatnē. Kad mēs ēdam kopā ar citiem, mēs dabiski palēninām tempu un rūpīgāk košļājam ēdienu. Rūpīgāk un ar lielāku baudījumu no mazākām porcijām.
Klausoties izsalkumā, nevis skatoties pulksteņa rādījumos
Francūzietes reti uzkož starp ēdienreizēm. Viņas ēd sātīgas maltītes un pārtrauc ēšanu līdz brīdim, kad atkal izjūt īstu izsalkumu. Savukārt japāņu sievietes praktizē tā saukto «hara hachi bu» — ēd līdz brīdim, kad jūtas paēdušas par 80 %.
Šī intuitīvā pieeja uzturam samazina hronisku iekaisumu un oksidatīvo stresu, divus galvenos novecošanās faktorus. Hārvarda universitātes pētījums parādīja, ka sievietēm, kuras praktizē intuitīvu ēšanu, ir zemāks kortizola līmenis un labāki metabolisma veselības rādītāji.
Prieks bez vainas sajūtas
Francūzietes un japānietes bauda ēdienu bez mokošas vainas sajūtas, kas vajā daudzas amerikāņu sievietes. Viņas ēd šokolādi. Viņas bauda desertu. Viņas to dara apzināti, mazākās porcijās, bez pārēšanās—ierobežošanas cikla.
Savukārt hroniska vainas un kauna sajūta izraisa iekaisuma reakcijas, kas atspoguļojas mūsu sejā un veselībā.
Plašāka ēšanas kultūras aina
Francijā un Japānā ēdiens ir māksla, tradīcija, saikne. Tokijas universitātes pētījumi liecina, ka kultūrās, kur ēdienreizes laiks ir būtisks, novērojams zemāks depresijas, trauksmes un ar vecumu saistītu kognitīvo funkciju samazināšanās līmenis.
