Vientulība bez pārrāvumiem: kā izzūd draudzības saiknes 0 33

Eksperti uzsver, ka draudzība bieži balstās uz dzīves ritmu sakritību — kopīgas nodarbes, darbs, mācības, brīvā laika pavadīšana un pat bērni veido ikdienas saskares punktu tīklu. Tiklīdz šie ritmi sāk šķirties, cilvēkiem kļūst mazāk iespēju satikties un uzturēt saikni, un tas izraisa vientulības sajūtu pat bez konfliktiem.

Psihologs Marats Vahitovs norāda, ka dzīves struktūras izmaiņas — piemēram, pārcelšanās, jauns darba grafiks vai ģimenes izveidošanās — dabiski samazina iespēju uzturēt iepriekšējo saziņas līmeni, un tas nenozīmē draudzības zaudēšanu kā emocionālas vērtības.

Dažkārt attāluma iemesls ir iekšējas personības pārmaiņas. Kad cilvēks kļūst patstāvīgāks, iemācās teikt «nē» un pārstāj būt citu emocionālais glābējs, daļa draudzības saikņu var izzust vienkārši tāpēc, ka agrāk tās balstījās uz vienādu emocionālo ieguldījumu.

Vēl viens faktors ir iniciatīvas samazināšanās kontaktu uzturēšanā. Pēc pārdzīvotas vilšanās vai emocionālā noguruma cilvēks var retāk sazināties, un tas no malas tiek uztverts kā attālināšanās, kas noved pie tā, ka draugi paši samazina saziņas biežumu — bez strīdiem un apsūdzībām.

Psihologi atgādina: aiziešana no saziņas loka var būt dabīgs dzīves posms. Dažkārt tā ir vienkārši pauze — starp veco draudzību un jaunajām sociālajām saiknēm, kas parādīsies vēlāk, kad dzīves apstākļu ritmi sakritīs.

...Vientulības sajūta bez acīmredzama iemesla bieži ir dzīves pārmaiņu rezultāts, nevis obligāti konfliktu vai personisku kļūdu sekas. Šādu pārmaiņu dabas izpratne un jauno apstākļu pieņemšana var palīdzēt vieglāk pārdzīvot klusuma periodus attiecībās un apzināti veidot jaunus sociālos kontaktus.