Jaunā pētījumā atklāta saikne starp ģenētisko noslieci uz depresiju un tās simptomu izteiktību. Taču zinātnieki uzdeva vēl vienu jautājumu: vai šāda tieksme ietekmē cilvēka nākotnes finansiālo stāvokli. Par to raksta «PsyPost».
Pētījuma ietvaros tika organizētas divas ilgtermiņā novērojamas grupas: pirmā grupa — 5690 personu vecumā no 16 līdz 29 gadiem, otrā grupa — 8964 personas aptuveni no 53 līdz 64 gadiem. Dalībniekiem aprēķināja rādītāju, kas atspoguļo ar depresiju saistīto ģenētisko variantu kopumu.
Rezultāti parādīja: jo augstāks bija poligēnais rādītājs, jo zemāks izrādījās dalībnieku izglītības līmenis, jo mazāks bija viņu finanšu aktīvu apjoms un jo lielāks — parādu apjoms. Pirmajā acu uzmetienā tas apstiprināja hipotēzi par ģenētiskās noslieces uz depresiju ietekmi uz sociāli ekonomisko stāvokli.
Tomēr, analizējot datus ģimenes ietvaros (ar brāļu un māsu līdzdalību, kuriem bija kopīga aptuveni puse vecāku DNS un līdzīgi audzināšanas apstākļi), aina mainījās. Lai gan ģenētiskā nosliece joprojām prognozēja lielāku depresijas gadījumu skaitu, saikne ar izglītības līmeni, parādiem un labklājību izzuda. Tieša cēloņsakarība starp ģenētisko uzņēmību pret depresiju un nākotnes sociālo stāvokli netika apstiprināta.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru