Šķiršanos tradicionāli uzskata par vienu no visspēcīgākajiem dzīves satricinājumiem, kas, kā uzskata, var atstāt ilgtermiņa sekas uz veselību. Tomēr jaunais pētījums neapstiprināja pieņēmumu, ka pārdzīvota laulības šķiršana tieši atspoguļojas smadzeņu stāvoklī vecāka gadagājuma cilvēkiem. Darbs publicēts žurnālā «Innovation in Aging».
Autori izmantoja divu lielu kohortu projektu datus. Analīzē iekļāva MRT rezultātus 649 vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī informāciju par 374 dalībniekiem, kuriem veica PET skenēšanu. Vidējais dalībnieku vecums bija aptuveni 72 gadi, un 42,5 % no tiem ziņoja, ka agrāk bija šķīrušies. Datu apstrādē speciālisti ņēma vērā plašu faktoru loku, tostarp vecumu un dzimumu, rasi un etnisko piederību, izglītības līmeni, sociāli ekonomiskos apstākļus bērnībā un ģimenes vēstures īpatnības.
Personām ar šķiršanos anamnēzē tika novērotas atsevišķas atšķirības smadzeņu struktūrā. Proti, tika konstatēts neliels hipokampa apjoma samazinājums, izteiktākas baltās vielas izmaiņas un nedaudz paaugstināta amiloīdā slodze. Šos rādītājus parasti uzskata par novecošanās procesu un demences riska faktoru pazīmēm. Tomēr konstatētās atšķirības bija vāji izteiktas un statistiski nenoturīgas, kas neļauj secināt par nozīmīgu šķiršanās negatīvo ietekmi uz smadzeņu veselību.
Pētnieki norāda, ka atklātās īpatnības, visticamāk, ir saistītas nevis ar pašu šķiršanos, bet ar to pavadošajiem apstākļiem — sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kā arī ar individuālo pārdzīvojumu uztveri.
