«Es visu saprotu — un klusēju»: kā empātija pārvēršas psiholoģiskā slazdā 0 52

Citu cilvēku jūtu izpratne kā pašapmāns

Jauno psiholoģisko materiālu autori norāda, ka racionalizācija un mēģinājumi izskaidrot cita uzvedību bieži tiek izmantoti kā veids, kā nesaskarties ar savām emocijām. Tā vietā, lai izdzīvotu savu sāpi, cilvēks formulē: «Es saprotu, kāpēc viņš tā rīkojās.» Šāda reakcija palīdz izvairīties no nepatīkamām izjūtām, taču var novest pie savu emocionālo reakciju apspiešanas un iekšējās spriedzes uzkrāšanās.

Šis fenomens saskan ar ārvalstu psiholoģijas atziņām. Pētījumi rāda, ka, kad empātija kļūst par dominējošu stratēģiju, cilvēks var sākt ignorēt savas vajadzības un sajūtas, kas noved pie emocionālas izsīkšanas un nespējas regulēt savas emocijas.

Kur ir robeža starp veselīgu līdzjūtību un pašaizliedzību

Psihologi uzsver, ka empātija pati par sevi ir vērtīga īpašība, bet tās efektivitāte ir atkarīga no līdzsvara starp uzmanību pret citiem un uzmanību pret sevi. Kad cilvēks regulāri uzskata citu pārdzīvojumus svarīgākus par savējiem, viņš riskē pazaudēt savu emocionālo "balsi": pārstāj runāt par savām vajadzībām, baidās no konfliktiem un var uzkrāt slēptas dusmas un nogurumu.

Eksperti izceļ galvenās pazīmes emocionālajam "empātijas slazdam":

• Savu jūtu apspiešana citu motīvu izskaidrošanas labā.

• Bieža citu rīcības attaisnošana uz savu emocionālo vajadzību rēķina.

• Nogurums, kairināmība un iekšēja spriedze bez acīmredzama ārēja iemesla.

Kā saglabāt sevi, neatsakoties no empātijas

Psihologi norāda, ka atslēga veselīgai empātijai ir savu robežu apzināšanās. Tas nozīmē, ka vispirms ir svarīgi atzīt un nosaukt savu stāvokli — kas tieši jums ir nepatīkams vai sāpīgs — un tikai pēc tam mēģināt saprast otru.

Speciālisti iesaka:

• Ieklausīties savās jūtās un dot tām tiesības pastāvēt.

• Atsevišķi pārbaudīt: kas ir jūsu un kas — cita cilvēka pārdzīvojums.

• Noteikt robežas saziņā un neattaisnot uzvedību, kas jums nav pieņemama.