Pētījumu rezultāti apstiprina rakstīšanas ar roku priekšrocības smadzenēm.
Pēdējos gados mācības rakstīt kursīvā pakāpeniski izzuda no skolu programmām, taču tagad uzmanība šai prasmē atkal pieaug. Par to raksta žurnāls «Nature».
ASV štata Ņūdžersijas skolās kursīvais raksts atkal tika padarīts par obligātu trešo līdz piekto klašu skolēniem. Pēdējo desmit gadu laikā līdzīgus nosacījumus ieviesa aptuveni 20 ASV štatos. Tajā pašā laikā Francijā, Brazīlijā un Krievijā rakstīšana nekad nav pilnībā izslēgta no skolu mācībām: Krievijas sākumskolas klasēs bērni jau no pirmajiem gadiem apgūst rakstīšanu savienotiem burtiem.
Pētījumu rezultāti liecina par kognitīvajiem ieguvumiem, ko sniedz rakstīšana ar roku. Eksperimentu gaitā bērniem, kas rakstīja ar roku, aktivizējās smadzeņu apgabali, kuri pieaugušajiem tiek iesaistīti lasīšanā. Neirobiologi norāda, ka rakstīšana ar roku veido sarežģītus kustību modeļus un stimulē zonas, kas atbild par mācīšanos un atmiņu. Savukārt rakstot uz tastatūras, tiek izmantotas tikai vienkāršas pirkstu kustības.
Tomēr zinātniekiem nav vienota viedokļa par to, kurš rakstības stils ir vēlamāks. Virdžīnijas pētnieks Berningers uzskata, ka sākumskolā efektīvāks ir drukātais raksts, tomēr ceturtajā klasē kursīvais sniedz priekšrocības: bērni sāk rakstīt ātrāk un pieļauj mazāk pareizrakstības kļūdu. Kanādas pētījums parādīja, ka otrās klases skolēniem, kuri apguva tikai vienu rakstības veidu — kursīvo vai drukāto, uzdevumos veicās labāk nekā tiem, kas pakāpeniski apguva abus variantus. Vienlaikus daudzi speciālisti uzsver, ka pārliecinošu pierādījumu par kāda viena stila beznosacījumu pārākumu pagaidām nav.
