Mūsu psihe ir tendēta uz kumulatīvu efektu: jūs ciešat, ciešat, un pēc tam pēkšņi notiek sprādziens. Tomēr organisms necieš klusu — tas ļauj saprast, ka nervi jau ir uz izsīkuma robežas.
«Ar mani viss kārtībā» — tā mēs atbildam pat tajās dienās, kad jūtamies ļoti slikti. Bieži gadās, ka cilvēks turpina strādāt, veikt ierastās lietas pat tad, kad viņam gribētos slēpties vistālākajā stūrī, lai pabūtu viens.
Jo ilgāk jūs izliekaties, ka ar jums viss kārtībā, jo bīstamākas var būt sekas, brīdina psihologi. Viss sākas ar apātiju, satraukumiem, bet var pāraugt trauksmē vai depresijā.
«Garīgās grūtības reti sākas ar acīmredzamu krīzi. Daudz biežāk tās ilgi pastāv maskētā formā — kamēr cilvēks turpina strādāt, funkcionēt, būt «kārtībā»,» norāda doktora Isajeva klīnikas speciālisti.
Kā saprast, ka psihe ir uz robežas? Eksperti uzskaitīja pazīmes, kas acīmredzami jāņem vērā.
Šādi uzvedas cilvēks, kuram noteikti viss nav kārtībā.
1. Pārvēršas par darbaholiķi
Cilvēks pēkšņi kļūst pārāk aktīvs — viņš strādā, it kā nemanīdams nogurumu. Patiesībā paaugstināta produktivitāte var nebūt resursa zīme, bet aizsardzības forma. Tā mūsu psihe cenšas maksimāli izolēties no trauksmes sajūtas un aizbēgt no graujošajām domām.
2. Racionalizē visas jūtas
Cilvēks cenšas visām savām jūtām atrast loģisku izskaidrojumu. Šādi var būt secinājumi:
- tas gadās ikvienam;
- tagad tāds vecums;
- objektīvi sūdzībām nav iemeslu.
Šāda pieeja palīdz radīt kontroles ilūziju, jo tas ir ērtāk nekā ielaist sevī patiesu pārdzīvojumu.
3. Pastāvīgi jokojas un ironizē
Jokot — tas ir labi, bet visam ir robeža. Reizēm ironija un pašironija var kalpot par distancēšanās veidu no sāpēm. Joks samazina afektu, bet vienlaikus padara neiespējamu tā pārstrādi — šķiet, ka sajūta nepaspēj tikt izdzīvota.
4. Sūdzas par galvassāpēm un kuņģa-zarnu trakta problēmām
Mūsu mentālā un fiziskā veselība ir cieši saistītas. Galvassāpes, spriedze, miega traucējumi, kuņģa-zarnu trakta problēmas, tahikardija bieži vien kļūst par vienīgo valodu, ar kuru psihe signalizē par pārslodzi. Un kā citādi pievērst uzmanību, ja smadzenes atsakās pieņemt realitāti?
5. Vēlas visu kontrolēt
Cilvēks plāno katru savu soli, cenšas stingri ievērot termiņus un ļoti uztraucas, ja kaut kas norit ne tā.
Kontrole šeit pilda regulējošu funkciju. Tā uz laiku samazina trauksmi, bet padara sistēmu trauslu, norāda psihoterapeiti.
6. Pārstāj sajust emociju pilnību
Parādās sajūta, it kā nekas neskartu; zūd interese par ierastajām darbībām, emocionāla aptumšošanās. Tā nav problēmu neesamība, bet aizsargājoša sajūtu izslēgšana, jo psihe jau tāpat ir pārslogota.
7. Kļūst aizkaitināms un agresīvs
Dusmas, neiecietība, kairinājuma uzliesmojumi bieži maskē trauksmi, kaunu vai bezspēcību. Cilvēkam nepieciešams atbrīvoties no emocijām, un dusmas — viens no vispieejamākajiem un vienkāršākajiem veidiem. Jūs sev atļaujat būt dusmīgam, bet ne izrādīt vājumu.
8. Sāk smēķēt un lietot alkoholu
Cigarete palīdz nomierināties, un pēc glāzes vīna vieglāk iemigt. Taču tā ir tikai kontroles ilūzija, kas cilvēku noved kaitīgu ieradumu gūstā. Tā trauksme tikai pieaugs.
9. Pastāvīgi salīdzina sevi ar tiem, kam sliktāk
Cilvēks devalvē savu stāvokli, salīdzinot to ar ārējiem kritērijiem («citiem ir smagāk»). Tas palīdz viņam neatzīt vajadzību pēc palīdzības, bet nekādā veidā nemazina iekšējo slodzi.
10. Ar visiem spēkiem dzīvo «normālu» dzīvi
Darbs, ģimene, sociālā aktivitāte — viss tas ir stabilitātes un pārliecības pazīmes, ka viss ir kā visiem. Psihe prot ilgi uzturēt ārējo kārtību, īpaši par iekšējā izsīkuma cenu.
«Cik nu virve vīsies, beigās tā tomēr beigsies» — atceraties tādu sakāmvārdu? Tāpēc nemēģiniet sevi maldināt — vērsieties pie speciālista pēc palīdzības, ja jūtat, ka tā ir nepieciešama.
