«Vēl jauns, bet jau nosirmojis»: kad sirmums kļūst par trauksmes signālu 0 68

Ļoti bieži tas ir organisma signāls par iekšējām problēmām. Kādam pirmie nosirmojušie mati parādās pēc 40 gadiem, kādam — 25 gados. Daži tos pamana vēl skolas gados. Kāpēc tā notiek un vai var palīdzēt — skaidro ārsts kardiologs endokrinologs Ruslans Lisjanskis.

Kas ir sirmums, un kāpēc tas parādās

Pēc ārsta Ruslana Lisjanska teiktā, sirmums – tas nav «vecuma gēns». Matu krāsu nosaka pigments melanīns, ko ražo īpašas šūnas — melanocīti. Kad šīs šūnas pārstāj darboties vai izsīkst, mati zaudē pigmentu un kļūst pelēki vai balti.

Pēc 35 gadiem nosirmošana tiek uzskatīta par dabisku procesu. Taču, ja tā sākusies pēkšņi vai ļoti ātri, tas ir pamats pārbaudīt veselību.

– Sirmums ir melanīna zuduma sekas. Taču šī zuduma iemesls katram ir savs. Ģenētika šeit ir svarīga, bet ne galvenā. Ja tēvs, vectēvs vai vecmāmiņa agri nosirmoja, šā scenārija atkārtošanās varbūtība patiešām ir augstāka. Šādos gadījumos runa ir par iedzimtu īpatnību — īsāku laiku, kurā pigmentu ražojošās šūnas aktīvi darbojas, — skaidro ārsts.

Ja agrīna nosirmošana vērojama vairākās paaudzēs ģimenē, tā nav slimība, bet gan ģenētiska forma. Tā neprasa ārstēšanu. Taču nav tā, ka tikai iedzimtība vienmēr ir pelēko matu iemesls.

Trūkumi, hormoni un hronisks nogurums

Ruslans Lisjanskis norāda, ka agrīna nosirmošana bieži atspoguļo organisma iekšējo stāvokli. Visizplatītākie iemesli ir svarīgu mikroelementu un vitamīnu trūkums.

Nosirmošanu ietekmē arī vairogdziedzera un virsnieru darbības traucējumi.

– Melanocīti ir dzīvas šūnas. Ja tās nav mirušas, bet vienkārši "aizmigušas" trūkumu vai oksidatīvā stresa dēļ, pastāv iespēja daļēji atjaunot pigmentu, — pārliecināts ārsts.

Tajā pašā laikā hronisks miega trūkums, pastāvīgs stress un pārmērīga cukura lietošana izsmeļ organisma antioksidantu sistēmas. Šādā režīmā ķermenis novirza resursus ne matu augšanai un krāsai, bet izdzīvošanai.

Pēkšņa nosirmošana pēc spēcīga emocionāla satricinājuma ir pilnīgi reāla parādība. Adrenalīna pārpalikums ietekmē nervu sistēmu un melanocītus. Lai gan stress ne vienmēr ir iemesls, tas bieži kļūst par izraisītāju ģenētiski predisponētām personām.

Sirmums un sirds: negaidīta saikne

Ruslans Lisjanskis pievērš uzmanību vēl vienam svarīgam aspektam: cilvēkiem, kas nosirmo līdz 30 gadu vecumam, biežāk konstatē nākotnes sirds un asinsvadu slimību riskus.

– Agrīna nosirmošana var signalizēt par tauku vielmaiņas traucējumiem un oksidatīvo stresu, pat ja cilvēks ir tievs un jūtas labi. Tāpēc ieteicams obligāti veikt lipīdogrammu — analīzi par holesterīnu un tā frakcijām, — norāda ārsts.

Kādas analīzes veikt agrīnas nosirmošanas gadījumā

Ārsts iesaka neuzskatīt visu par ģenētiku, bet pārbaudīt pamatrādītājus veselībai:

• B12 vitamīns un folskābe;
• feritīns (dzelzs);
• varš un cinks;
• TSH un brīvais T4 (vairogdziedzeris);
• homocisteīns – oksidatīvā stresa un sirds un asinsvadu riska biomarķieris;
• lipīdogramma.

Kā apgalvo ārsts, kompensējot trūkumus, daļa matu dažkārt atkal kļūst tumšāki dabiskā ceļā. Neviens nevar garantēt pozitīvu rezultātu, tomēr daudzu cilvēku pieredze liecina, ka tāda iespēja pastāv.