Kāpēc citi mūs kaitina un kā ar to tikt galā: vienkārša tehnika 0 67

Kāpēc citu cilvēku uzvedība kaitina

Bieži vien jautājums nav par pašiem cilvēkiem, bet gan par to, ka viņu rīcība aktivizē mūsos slēptās trauksmes, neapzinātās gaidas, senos aizvainojumus vai iekšējos konfliktus. Kad kāds pārkāpj mūsu personīgās robežas vai uzvedas ne tā, kā mēs to uzskatām par pareizu, tas var modināt bezspēcības, noguruma vai vēlmes kontrolēt situāciju sajūtu. Tādējādi citi kļūst nevis par aizkaitinājuma iemeslu, bet par mūsu pašu pārdzīvojumu spoguli.

Aizkaitinājums kā signāls pārmaiņām

Aizkaitināmība bieži norāda uz svarīgām iekšējām vajadzībām. Piemēram:

• kaitina kāda pašpārliecinātība — iespējams, tas atspoguļo jūsu vēlmi būt drosmīgākiem;

• lēnīga rīcība izraisa spriedzi — iespējams, jums pietrūkst pacietības;

• uzmācība izraisa dusmas — tas var būt signāls par vājām robežām.

Tā vietā, lai apspiestu emocijas vai kaunētos par tām, ir lietderīgi uztvert to kā norādi par to, kur ir iekšējs deficīts vai izaugsmes zona.

Vienkārša pašregulācijas tehnika

Kad pārņem aizkaitinājums, varat izmantot praktisku pieeju:

• Pauze un elpošana. Veiciet īsu pauzi un dažas lēnas ieelpas un izelpas — tas palīdz pārtraukt automātisku reakciju.

• Pavērst fokusu uz sevi. Iekšēji pajautājiet sev: kas tieši mani šobrīd aizskar? Kā man pietrūkst? Kādas emocijas slēpjas aiz šīm dusmām — nogurums, bailes, aizvainojums, bezspēcība?

• Maiga rīcība. Pēc analīzes nosakiet, ko varat darīt tieši tagad: nospraust robežu, atlikt sarunu, paņemt pauzi vai vienkārši atļaut sev atpūtu.

Kā samazināt aizkaitinājumu

Situācijās, kad emocijas uzbango:

• palīdz mikroprakses — piemēram, koncentrēšanās uz elpošanu un sajūta, ka pēdas balstās uz grīdas;

• noderīgi novērst uzmanību uz apkārtējo telpu vai fiziskajām sajūtām;

• mentālā distancēšanās atgādina, ka reakcija ir jūsu emocijas, nevis pilnībā cita cilvēka vaina.

Jo mazāk asu vārdu un impulsīvu darbību dusmu brīžos, jo mazāk būs seku un nožēlas vēlāk.

Kā pakāpeniski pārtraukt dusmošanos cilvēku dēļ

Ar laiku aizkaitinājums kļūst retāks, ja:

• nostiprinās personīgās robežas;

• attīstās apzinātība;

• rūpes par saviem resursiem kļūst par prioritāti;

• palielinās kvalitatīva miega un atpūtas ilgums;

• veidojas reālistiskas gaidas pret sevis un apkārtējiem.

Šādas pārmaiņas palīdz atšķirt, kad reakcija patiešām ir pamatota un kad tā ir tikai veco trigeru aktivizācija. Rezultātā cilvēki vairs nav pastāvīga negatīvisma avots, un aizkaitinājums kļūst par retu, pārvaldāmu signālu, nevis par pastāvīgu fona stāvokli.