Dzirdes pasliktināšanās vecumā: norma vai trauksmes signāls. Kad jādodas pie ārsta? 0 86

Ārste otolaringoloģe Irina Kica izskaidroja, kas ir vecuma dzirdes zudums, pēc kādiem pazīmēm to var atpazīt un kā palēnināt dzirdes pasliktināšanos.

Galvenās tēzes:

• Vecuma dzirdes zudums attīstās pakāpeniski un bieži paliek nepamanīts gadiem ilgi.

• Troksnis, hroniskas slimības un daži medikamenti var būtiski paātrināt dzirdes zudumu.

• Lai gan dzirdi atjaunot nav iespējams, mūsdienu medicīna spēj būtiski palēnināt tās pasliktināšanos.

Kas ir dzirdes zudums?

Medicīniskais nosaukums vecuma dzirdes pasliktinājumam ir presbiakūze. Tā ir pakāpeniska un neatgriezeniska dzirdes funkcijas pasliktināšanās, parasti skarot abas ausis vienlaikus. Vispirms cilvēks vairs labi nedzird augstās frekvences — zvanus, signalizācijas, sieviešu un bērnu balsis.

Pēc ārstes Irinas Kicas sacītā, dzirdes bojājumi var rasties arī jaunākā vecumā — ilgstošas skaļas skaņas iedarbības dēļ, īpaši darbā vai klausoties skaļu mūziku. Šādos gadījumos problēma var parādīties jau 30–40 gadu vecumā. Tomēr visbiežāk vecuma dzirdes zudums progresē pēc 60 gadiem.

Statistika liecina:

• 65–70 gadu vecumā problēmas ar dzirdi ir katram trešajam cilvēkam;

• pēc 75 gadiem — katram otrajam.

Kāpēc rodas dzirdes traucējumi?

Dzirdes zuduma ātrums un pakāpe ir atkarīga no daudziem faktoriem. Galvenie ir:

• iedzimtā nosliece;

• galvas vai ausu traumas;

• dabiskā novecošanās;

• akūtas un hroniskas ausu infekcijas;

• cukura diabēts un sirds un asinsvadu slimības;

• dažu medikamentu lietošana (tai skaitā ar toksisku iedarbību uz iekšējo ausi);

• A, C, E vitamīnu un magnija deficīts.

Negatīvi ietekmē arī smēķēšana un bieži ausu sēra aizsprostojumi.

Pazīmes, ka jāgriežas pie ārsta

Vecuma dzirdes zudums attīstās lēni, un cilvēks bieži pie tā pierod. Tomēr uzmanība jāvelta šādām pazīmēm:

• grūti saprast ātru vai neskaidru runu;

• parādās nepieciešamība pastāvīgi lūgt atkārtot vai lasīt pēc lūpām;

• grūti saprast sarunbiedru trokšņainā vidē;

• augstas skaņas ir sliktāk dzirdamas nekā zemas;

• sarunas pa tālruni izraisa diskomfortu pat maksimālā skaļumā;

• parādās zvana sajūta, troksnis ausīs vai reibonis.

Izmeklēšanu veic otolaringologs vai surdologs.

Kādas izmeklēšanas nozīmē?

Ja dzirde pasliktinās tikai vienā pusē, ārstam jāizslēdz otīts, trauma vai jaunveidojums. Tam izmanto:

• auss apskati ar otoskopu;

• kamertoņu testus;

• audiometriju.

Ja nepieciešams, var nozīmēt KT vai MR.

Kā atbalstīt dzirdi un palēnināt tās zudumu?

Pilnībā apturēt vecuma dzirdes zudumu nav iespējams, tomēr, pēc ārstes Irinas Kicas teiktā, tā attīstību var būtiski palēnināt. Tam iesaka:

• fizioterapiju;

• vitamīnu lietošanu un līdzekļus smadzeņu asinsrites uzlabošanai;

• izvairīšanos no skaļiem trokšņiem, īpaši klausoties austiņās;

• atteikšanos no smēķēšanas un citiem kaitīgiem ieradumiem;

• regulāru, bet piesardzīgu ausu higiēnu;

• savlaicīgu ausu infekciju ārstēšanu.

Pie nozīmīga dzirdes zuduma izvēlas dzirdes aparātu. Smagos gadījumos, ja tas nav efektīvs, iespējama kohleārā implantācija.