Jūs darāt to katru dienu: 10 ieradumi, kas zog laimi 0 221

Dzīve nav vienkārša, un tajā neizbēgami rodas sarežģītas situācijas. Taču mūsu reakcija uz tām un ikdienas izvēles daudzos gadījumos nosaka, vai jutīsimies laimīgi vai pastāvīgi neapmierināti. Vienkārši rīta rituāli, lēmumi, ko pieņemam sīkumos, un tas, kā esam pieraduši rīkoties no dienas uz dienu, — viss tas vai nu piepilda mūs ar enerģiju, vai lēnām iztukšo. Ja šīs lietas nepamanām, varam nemanot noslīdēt hroniskas neapmierinātības stāvoklī.

Bieži nelaimīgi cilvēki, to neapzinoties, uztur apburto loku. Noteiktas uzvedības shēmas pastiprina stresu un bezcerības sajūtu. Šeit ir daži tādi ieradumi, kas var būt nemanāmi prieka «zagļi».

1. Ēdiens izdzīvošanai, nevis enerģijai

Kad nav nedz spēka, nedz noskaņojuma, viegli pāriet uz kalorijām bagātu, bet vitamīnu ziņā nabadzīgu ēdienu: ātrajām uzkodām, pusfabrikātiem, saldumiem. Bieži tas saistīts ar saspringtu dzīves ritmu vai ierobežotu budžetu. Tomēr šāda ēšana izraisa straujas cukura līmeņa svārstības asinīs, kas rada nogurumu, noskaņojuma svārstības un aizkaitināmību. Tas izveido apburto loku: nav enerģijas gatavot veselīgi → ēdam, kas pagadās → enerģijas kļūst vēl mazāk.

2. Pastāvīgs miega trūkums

Vai mazāk nekā 7–8 stundas miega kļūst par normu? Kopā ar to aiziet arī psiholoģiskā noturība. Hronisks miega trūkums padara mūs trauksmainākus, samazina koncentrēšanos un liek redzēt pasauli drūmākās krāsās. Aizkaitināmība un sajūta, ka neko nepagūsti, bieži rodas tieši no tā.

3. Dzīvot citu problēmās

Kad paša dzīve šķiet garlaicīga vai pārāk smaga, rodas kārdinājums iedziļināties citu konfliktu un drāmu apspriešanā. Tas dod viltus sajūtu par nozīmīgumu un asumu, kā trūkst iekšienē. Bet šāda «aizrautība» atņem laiku un emocionālo spēku, ko varētu veltīt sava stāvokļa uzlabošanai.

4. Kustību trūkums

Domājot par sportu, daudzi nopūšas un uzskata to par smagu pienākumu. Taču pat neliela pastaiga vai īsi iesildīšanās vingrinājumi spēj piešķirt enerģijas devu un uzlabot noskaņojumu, pateicoties endorfīnu izdalīšanai. Atturoties no kustības, mēs atņemam sev šo vienkāršo un bezmaksas enerģijas avotu.

5. Svaiga gaisa un saules trūkums

Visa diena telpās mākslīgā apgaismojumā ir tiešs ceļš uz spēku izsīkumu. Saules gaismas trūkums izjauc iekšējo pulksteni, var izraisīt letarģiju un pat pastiprināt depresīvus stāvokļus. Pat 15–20 minūtes ārā palīdz «pārlādēt» smadzenes un nervu sistēmu.

6. Mūžīgā upura pozīcija

Ieradums pastāvīgi sūdzēties un pārlikt atbildību par neveiksmēm uz citiem šķiet veids, kā no sevis noņemt nastu. Patiesībā tas atņem cilvēkam galveno — ticību tam, ka viņš spēj kaut ko mainīt. Apkārtējie nogurst no šāda negatīvisma, un cilvēks paliek viens ar savām problēmām, jūtoties vēl nelaimīgāks.

7. Uzstādījums «viss būs slikti»

Gaidīt sliktāko jebkurā situācijā ir psihes aizsargmehānisms, kas ātri izslīd no kontroles. Ja pastāvīgi gaida izgāšanos, zūd motivācija darīt lietas labi, un jebkura sīka problēma pārvēršas katastrofā. Pastāvīga trauksme izsmeļ gan pašu cilvēku, gan viņa tuvākos.

8. Fokuss uz to, kā nav

Ne vienmēr spēja novērtēt to, kas jau ir, un pastāvīga tiekšanās pēc kaut kā vairāk (naudas, statusa, lietām) rada tukšuma sajūtu. Attiecības ar citiem cilvēkiem var kļūt par līdzekli mērķu sasniegšanai (lasi arī: Kāpēc vīrietis neraksta: nepatīkamā patiesība no psihologa, kas reiz un uz visiem laikiem atbrīvos jūs no ilūzijām). Rezultātā cilvēks jūtas vientuļš un neapmierināts pat pazīstamu cilvēku lokā.

9. Konfliktu provocēšana

Iekšējais diskomforts un aizkaitinājums bieži meklē izeju. Un dažkārt tie izpaužas kā tieksme aizvainot, iebilst vai izsaukt strīdu. Īslaicīgs konflikts var dot emociju uzplūdu, bet pēc tā paliek tikai vainas izjūta un bojātas attiecības. Tas neatrisina iekšējās problēmas, bet tikai pasliktina tās.

10. Perfekcionisms un apkārtējo kritizēšana

Vēlēšanās pēc «ideāla» ir milzīga slodze. Pieprasot nevainojamību no sevis un citiem, cilvēks sevi nolemj būt pastāvīgi vīlies. Ieradums visur saskatīt trūkumus un kritizēt atgrūž cilvēkus, atņemot siltu un uzticamu saziņu.

Svarīgi cīņā ar šiem ieradumiem neprasīt no sevis tūlītējas pārmaiņas. Var sākt ar mazumiņu: šodien iet gulēt pusstundu agrāk, rīt pastaigāties pusdienas pārtraukumā. Mazie soļi pakāpeniski maina dzīves kopējo virzienu uz lielāku apmierinātību un harmoniju.