Sprauga starp zobiem: mīļa iezīme vai drauds veselībai? 0

Woman
BB.LV
Sprauga starp zobiem: mīļa iezīme vai drauds veselībai?

Sprauga starp zobiem — parādība, ko daudzi uzskata par pievilcīgu individuālu smaida iezīmi, taču zobārsti brīdina: dažos gadījumos šāda sprauga var ietekmēt mutes dobuma veselību un prasīt speciālistu uzmanību. Skaidrojam, kad diastēma ir nekaitīga un kad — iemesls apmeklēt ortodontu.

Kas ir sprauga starp zobiem

Atstarpe starp zobiem, visbiežāk starp diviem augšējiem priekšzobiem, zobārstniecībā tiek saukta par diastēmu. Tā var būt neliela, tikai 1–2 mm, vai ievērojama — līdz 10 mm un vairāk. Šis fenomens ir plaši izplatīts un sastopams aptuveni 8–20 % cilvēku dažādās vecuma grupās.

Sprauga var parādīties gan bērniem, gan pieaugušajiem. Bērniem diastēma bieži vien pazūd pati pēc piena zobu nomaiņas pret pastāvīgajiem zobiem, savukārt pieaugušajiem tā biežāk ir saistīta ar ģenētiku, zobu izmēru vai mīksto audu novietojumu.

Kāpēc tā veidojas

Galvenie diastēmas iemesli:

  • Iedzimtība — ģenētiski noteikta plata žokļa forma vai mazi zobi.

  • Mīksto audu anomālijas — īpaši zemu piestiprināta augšlūpa, kas traucē zobu ciešu saskari.

  • Nelabvēlīgi ieradumi un funkcijas — ilgstoša pirksta sūkāšana vai nepareiza mēles pozīcija norīšanas laikā.

  • Parodontālas izmaiņas — retos gadījumos plašas atstarpes rodas smaganu slimību un kaulaudu zuduma dēļ.

Kad sprauga — «izcila iezīme»

Ja atstarpe ir neliela, nepalielinās laika gaitā, nesagādā sāpes, netraucē zobu tīrīšanai un neietekmē runu, ārsti to uzskata par normas variāciju. Daudzi cilvēki pārvērš diastēmu par raksturīgu sava izskata daļu — tāpat kā aktrises un mūziķi, kas izmanto to savā tēlā.

Zobārsti norāda, ka estētiskais aspekts ir personiska izvēle: ja cilvēks ir apmierināts ar savu smaidu un nav diskomforta, korekcija nav obligāta.

Kad pastāv risks veselībai

Neskatoties uz to, ka diastēma pati par sevi ne vienmēr ir bīstama, pastāv situācijas, kas prasa uzmanību:

  • Grūtības higiēnā: atstarpēs starp zobiem vieglāk krājas ēdiena atliekas un zobu aplikums, kas palielina kariesa un smaganu iekaisuma risku.

  • Runas traucējumi: dažiem cilvēkiem sprauga var ietekmēt atsevišķu skaņu izrunu.

  • Diskomforts košļāšanā: īpaši, ja diastēma kombinējas ar nepareizu sakodienu.

  • Estētiskie un psihoemocionālie faktori: daļai cilvēku sprauga var izraisīt kompleksus, pašapziņas samazināšanos un smaida izvairīšanos.

Kā risina šo jautājumu

Mūsdienu zobārstniecība piedāvā vairākas drošas diastēmas korekcijas metodes:

  • Ortodontiskās sistēmas (breketes utt.) — pārvieto zobus vajadzīgajā pozīcijā.

  • Venīri un kompozīta restaurācijas — estētisku nolūku dēļ aizsedz atstarpi.

  • Augšlūpas ķirurģiska korekcija — ja tā traucē priekšzobu dabiskai saskarei.

Lēmums par ārstēšanas nepieciešamību tiek pieņemts individuāli, ņemot vērā spraugas lielumu, zobu stāvokli un pacienta vēlmes.

Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL