Nejutīgas rokas no rīta: kāds ir iemesls, un kā risināt problēmu 0 163

Rīta stīvums plecos, roku nejutīgums vai sajūta, ka plaukstas ir it kā «svešas», bieži tiek skaidrots ar matraci, spilvenu vai ilgu gulēšanu vienā pozā. Taču ārsti arvien biežāk pievērš uzmanību citam faktoram – ierastai ķermeņa pozai miegā. Runa ir par tā saukto T reksa pozu: kad rokas saliektas elkoņos un piespiestas pie krūtīm, bet plaukstas atrodas tuvu sejai. Šī poza šķiet ērta, bet, regulāri atkārtojoties, var radīt problēmas nervu sistēmai.

Kas notiek ar ķermeni naktī

Ja rokas ilgstoši atrodas saliektā stāvoklī, uz nervu šķiedrām elkoņu un plaukstu rajonā pastāvīgi iedarbojas spiediens. Rezultātā pasliktinās asinsrite, audi nepietiekami saņem skābekli, un nervi sāk «signalizēt» – sākumā ar vieglu dūrienu sajūtu, pēc tam ar nejutīgumu. Ja šāda slodze atkārtojas nakti pēc nakts, pārejošais diskomforts var pāraugt ilgstošos simptomos: plaukstu vājums, sāpes, pirkstu jutības samazināšanās.

Ārsti norāda, ka mehānisms līdzinās tam, kas notiek karpālā kanāla sindromā: nervs tiek saspiests šaurā telpā un pārstāj normāli pildīt savu funkciju. Papildu slodze gulstas arī uz plecu joslu – muskuļi paliek saspringti pat miegā, nevis atjaunojas, uzsver «RidLife».

«Nejutīgā roka» nav nekaitīgs simptoms

Viens no biežākajiem rīta scenārijiem ir nepieciešamība «pakratīt» rokas, lai atgūtu to jutīgumu. Tas signalizē, ka nervu sistēma piedzīvo pārslodzi. Īpaša modrība jāizrāda, ja regulāri naktīs parādās nejutīgums, pēkšņas asas sāpes, vājuma sajūta pirkstos vai grūtības noturēt priekšmetus. Šādi simptomi liecina, ka spiediens uz nerviem kļūst hronisks un prasa korekciju, nevis ignorēšanu.

Kāpēc ķermenis pats izvēlas šo pozu

Gulēšana «savītā» pozā nav nejaušība un tikai ieradums. Bieži tas atspoguļo nervu sistēmas vispārējo stāvokli. Paaugstināts stresa līmenis, trauksme, hronisks sasprindzinājums, sāpes vai miega traucējumi liek ķermenim instinktīvi meklēt aizsargājošas, noslēgtas pozas. Pat miegā organisms tiecas pēc drošības sajūtas, un rokas, piespiestas pie ķermeņa, kļūst par daļu no šīs stratēģijas.

Speciālisti norāda: kad iekšējais sasprindzinājums samazinās un tiek izveidots stabilāks atpūtas režīms, ķermenis pakāpeniski pārstāj «sasprāgt» naktī. Miegs kļūst dziļāks un pozas — brīvākas.

Kā mainīt situāciju bez cīņas ar sevi

Mēģinājumi kontrolēt roku pozīciju ar spēku ir bezjēdzīgi — miegā smadzenes nereģistrē racionālus aizliegumus. Strādā cita pieeja: maigāk ierobežot iespēju saliekties.

Vienkāršs risinājums ir izveidot fizisku barjeru. Piemēram, maigi fiksēt elkoņa apvidu ar dvieli vai izmantot īpašas nakts ortozes plaukstām. Tās netraucē miegam, bet neļauj locītavām nonākt ekstremālā stāvoklī. Cilvēkiem, kas guļ uz sāniem, palīdz spilvens starp rokām vai garš spilvens – tas atbalsta rokas un samazina sasprindzinājumu. Guļot uz muguras, labāk novietot rokas gar ķermeni vai ar nelielu saliekumu, bet bez piespiešanas pie krūtīm.

Atklāta roku pozīcija uzlabo asinsriti, samazina spiedienu uz nerviem un ļauj muskuļiem patiešām atpūsties, nevis palikt aizsardzības režīmā.

Kas vēl palīdzēs nervu sistēmai

Tā kā problēma bieži saistīta ar vispārēju saspringumu, svarīgi pievērst uzmanību vakara ieradumiem. Maiga plecu un apakšdelmu stiepšana, mierīga elpošana, stimulu samazināšana pirms gulētiešanas palīdz nervu sistēmai pārorientēties atjaunošanās režīmā. Šie vienkāršie soļi ne tikai uzlabo miega kvalitāti, bet arī pakāpeniski maina nakts pozas uz fizioloģiskākām.

Ja rīta nejutīgums un stīvums ir kļuvis regulārs, tas nav iemesls panikai, bet iemesls vērīgai attieksmei pret ķermeni. Nelielas izmaiņas miega organizācijā spēj ievērojami uzlabot pašsajūtu — un atgriezt rītiem viegluma sajūtu, nevis cīņu ar savām rokām.