Klusais gastrīts: kā to atpazīt, ja simptomu gandrīz nav 0 124

«Klusais» gastrīts – tas nav atsevišķs diagnozes nosaukums, bet klīniskā situācija, kad ir iekaisuma izmaiņas, bet nav tipisku sūdzību. Cilvēks turpina dzīvot ierastajā ritmā, vieglu smaguma sajūtu, nogurumu vai mainīgu apetīti skaidrojot ar stresu un režīmu. Mēs lūdzām gastroenteroloģi Jekaterinu Kaniščevu pastāstīt, kā to atklāt laikus, lai nepieļautu iekaisuma attīstību.

Kādas gastrīta formas norit bez simptomiem, un kāpēc tā notiek

Ir trīs gastrīta veidi, kas sastopami visbiežāk: gastrīts, ko izraisa baktērija Helicobacter pylori, atrofiskais gastrīts un autoimūnais gastrīts. Neviens no tiem parasti neizraisa sāpes, jo kuņģa gļotādā ir maz sāpju receptoru.

Tas, ko cilvēki parasti sauc par gastrītu, praksē bieži izrādās funkcionāla dispepsija, saistīta ar Helicobacter pylori, žultsakmeņu slimība, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla.

Mūsu kuņģis ir sālsskābes «rezervuārs»: uz tā sieniņām pastāvīgi ir aizsarggļotas, bet dziedzeri izdala bikarbonātus, kas neitralizē sālsskābi un aizsargā šūnas no bojājumiem. Sāpju receptoru ir maz, tāpēc sāpes praktiski neizpaužas.

Pirmie simptomi

Klusais gastrīts bieži attīstās bez ierastajiem signāliem – sāpēm un atgrūšanas sajūtas. Gļotādas iekaisums var ilgi netraucēt ikdienas dzīvi, un pirmās izmaiņas izskatās nespecifiskas un viegli paliek nepamanītas.

• Smaguma vai pārpildījuma sajūta pēc ēšanas, pat ēdot nelielas porcijas.

• Mainīga apetīte.

• Periodiska nelabuma sajūta bez izteiktām sāpēm.

• Pietūkums, rūkoņa, šķietami «lēna» gremošana.

• Atraugas vai nepatīkama pēcgarša mutē.

Kāpēc tādu gastrītu ir grūti atklāt?

Tāpēc, ka nav izteiktu sāpju, un simptomus viegli sajaukt ar nogurumu un stresu. Lielākajā daļā gadījumu cilvēku nomāc funkcionāla dispepsija, bet gastrīts tiek konstatēts nejauši izmeklēšanas laikā.

Diagnostikas metodes

Orgānu ultrasonogrāfija gastrīta gadījumā nav informatīva. Asins analīzēs varam pamanīt dzelzs deficīta vai B12 vitamīna deficīta anēmijas pazīmes, ja slimība ilgstoši attīstās.

Pēc gastropaneļa var pieļaut atrofisku vai autoimūnu gastrītu un Helicobacter pylori infekcijas esamību. Arī infekcijas H. pylori diagnostikā lieto C-13 ureāzes elpošanas testu un H. pylori antigēnu analīzi izkārnījumos ar imunokromatogrāfisko metodi (IKM).

«Zelta standarts» – ezofagogastroduodenoskopija ar biopsiju un turpmāku morfoloģisko izmeklēšanu. Gastrīts vienmēr ir morfoloģiska diagnoze, un bez biopsijas, ko ņem gastroskopijas laikā, to noteikt nav korekti.

Cik bieži bezsimptomu gastrīts kļūst par atrofisku

Precīzu skaitļu nav, bet statistika rāda, ka atrofiskais gastrīts ir biežs hroniska iekaisuma iznākums, īpaši saistībā ar H. pylori un autoimūno gastrītu. Šo procesu nevar prognozēt, taču, ja ir infekcija, slimības attīstību var apturēt.

Uztura paradumi to neietekmē — tas ir mīts. Arī stress oficiāli neizraisa gastrīta iekaisumu, tomēr tas var izraisīt sāpes un dedzinošu sajūtu kuņģa rajonā, piepildījuma sajūtu un agrīnu sāta iestāšanos. To sauc par funkcionālu dispepsiju, un tas nav saistīts ar iekaisumu kuņģa sieniņās.

Kādās situācijās nepieciešama steidzama diagnostika, pat ja kuņģis nesāp

• Izteikta vai ilgstoša hemoglobīna, dzelzs, feritīna samazināšanās, eritrocītu sedimentācijas ātruma (ESR) paātrināšanās.

• Palielināts leikocītu skaits.

• Asiņu parādīšanās izkārnījumos.

• Grūtības norīt.

• Straujš svara zudums bez izmaiņām ēšanas paradumos.

• Asinsspiediena krišanās un pulsa paātrināšanās.

• Vemšana pēc ēšanas.

Atklājot gastrītu, ko izraisījusi baktērija H. pylori, ieteicama eradikācijas terapija, ko nozīmē gastroenterologs.

Profilakses pasākumi

Pat ja nav sūdzību, 45 gadu vecumā ieteicams veikt ezofagogastroduodenoskopiju, lai agrīnā stadijā atklātu atrofisku gastrītu un kuņģa vēzi. Ja ģimenē ir kuņģa onkoloģijas gadījumi, vēlams izmeklēšanu veikt agrāk.