Emocionālais bads vai mīlestība? Kā atšķirt vienu no otra 0 92

Vai esat pamanījis vēlmi būt attiecībās, pat ja pret cilvēku nav patiesu jūtu? Vienus biedē vientulība, citus pievelk vienkārši uzmanība. Dažkārt šķiet, ka spēcīga iemīlēšanās vai tieksme pēc attiecībām — tā jau ir īsta mīlestība, bet patiesībā aiz tā var slēpties emocionālais bads. Tas izpaužas kā tieksme aizpildīt iekšējo tukšumu un sajūtu par atbalsta, rūpju un uzmanības trūkumu.

Sīkāk par šo parādību stāsta psiholoģe Olha Romaniva.

Kas ir emocionālais bads?

Tā sauc stāvokli, kurā cilvēkam hroniski pietrūkst atbalsta, pieņemšanas un nozīmīguma izjūtas. Visbiežāk šāds bads veidojas bērnībā vai agrīnās attiecībās, kad pamatvajadzības pēc drošības, uzmanības un siltuma tika apmierinātas nepastāvīgi vai nepietiekamā apjomā.

Pieaugušā vecumā šo deficītu tieši apzināties nav viegli. Tomēr tas izpaužas caur pastāvīgu sava vērtības apstiprinājuma meklēšanu attiecībās ar citiem cilvēkiem.

Galvenās pazīmes:

1. Pastiprināta vajadzība pēc uzmanības un nozīmības apstiprinājuma

Cilvēkam ir svarīgi pastāvīgi saņemt mīlestības izpausmes un apstiprinājumu. Šādu signālu trūkums izraisa trauksmi, kairinājumu vai atstumtības sajūtu.

2. Ātra emocionāla tuvība un partnera idealizēšana

Tā īpašības tiek uztvertas pārlieku pozitīvi, bet iespējamās grūtības tiek ignorētas. Jebkādas izmaiņas partnera uzvedībā tiek pārdzīvotas sāpīgi un pastiprina nestabilitātes izjūtu.

3. Iekšēja piepildījuma trūkums

Pat būdams attiecībās, cilvēks joprojām izjūt tukšumu. Tas noved pie jaunām prasībām partnerim un emocionālā sprieguma palielināšanās.

Kāpēc to uzskata par mīlestību?

Atbalsta un pieņemšanas trūkums rada spēcīgu tieksmi pēc tuvības. Rodas sajūta, ka tikai partneris var sniegt mieru, pārliecību un stabilitāti. To var uztvert kā dziļas jūtas, jo tas izraisa intensīvas emocijas, pastāvīgas domas par otru cilvēku un bailes to zaudēt.

Atšķirība slēpjas pārdzīvojumu virzienā. Emocionālā bada gadījumā uzmanība ir vērsta uz paša sajūtām un vajadzībām, nevis uz partnera personību. Cilvēks meklē ne tik daudz mijiedarbību, cik avotu iekšējā deficīta aizpildīšanai.

Mīlestība paredz interesi par partneri kā patstāvīgu personību. Šeit ir klātesoša cieņa, pieņemšana un gatavība respektēt robežas. Tuvība veidojas pakāpeniski, un tai nav raksturīgas uzmācīgas zaudēšanas bailes.

Mīlestībā cilvēks jūtas vesels un stabils neatkarīgi no pastāvīga kontakta ar partneri. Attiecības dod jaunu enerģiju, nevis aizpilda tās deficītu. Galvenā atšķirība ir tā, ka starp cilvēkiem nav atkarības, jo emocionālā saikne tiek uzturēta no abām pusēm.

Kāpēc ir svarīgi atšķirt šos stāvokļus?

Ja nesaprot atšķirību starp emocionālo badu un mīlestību, palielinās risks izveidot atkarīgas attiecības. Šādos gadījumos slodze uz partneri pieaug, bet gaidas kļūst nepiepildāmas. Rezultātā tas noved pie vilšanās un spēcīgas iekšējas spriedzes.