Jaungada svinību laikā var atklāt agrīnas kognitīvās izmaiņas gados vecākiem radiniekiem. Eksperti iesaka uzmanīgi, bet delikāti vērot svarīgās pazīmes, kas var norādīt uz nepieciešamību konsultēties ar ārstu.
Jaungada brīvdienas — laiks, kad saziņa ar tuviniekiem kļūst intensīvāka un ilgāka. Tieši šajās dienās satraucošas izmaiņas uzvedībā vai veselības stāvoklī gados vecākiem cilvēkiem — vecākiem vai citiem radiniekiem — var izpausties īpaši spilgti. Atkārtoti uzdoti jautājumi, sarunas pavediena pazaudēšana vai neierasta apātija nav iemesls panikai, bet nopietns arguments pārbaudīt veselību. Gerontologi norāda, ka šādas tikšanās ir lieliska iespēja pamanīt to, kam parasti ikdienas rutīnā nepievēršam uzmanību.
Septiņas demences pazīmes
Mediķi izceļ vairākus noturīgus demences simptomus, kam vērts pievērst uzmanību. Tomēr raizēties ir vērts tikai tad, ja tie atkārtojas, nevis bijis vienreizējs gadījums noguruma, stresa vai sliktas pašsajūtas dēļ. Trauksmi jāizraisa vairākiem, regulāri atkārtotiem simptomiem, kas sāk traucēt ierasto dzīvi.
Tukšumi īstermiņa atmiņā. Cilvēks vairākas reizes uzdod to pašu jautājumu, aizmirst tikko pateikto vai sīkas detaļas par neseniem notikumiem, kas risinājušies viņa klātbūtnē. Runa nav par vienkāršu aizmāršību, bet par epizodiskiem atmiņas traucējumiem.
Loģikas zudums sarunā. Dzīvīgā svētku sarunā cilvēks pēkšņi pazaudē sarunas būtību, viņam grūti sekot tēmu maiņai vai viņš atbild nesakarīgi. Trokšņainas svinības var būt nopietns kognitīvo spēju pārbaudījums.
Dezorientācija laikā un telpā. Cilvēks pēkšņi aizmirst, kāds ir datums, vai pat sāk runāt par 8. martu, lai gan ārā sniegs. Jūs pēkšņi pamanāt, ka radinieks, kurš nolēmis aiziet uz virtuvi viņam pazīstamā dzīvoklī, pēkšņi apmaldās un neatceras, kur tā atrodas. Šis simptoms skaidri atšķiras no vienkāršas izklaidības.
Rakstura un noskaņojuma izmaiņas. Pastiprināta kairināmība, nemotivēta trauksme, noslēgtība vai apātija parasti priecīgā svētku atmosfērā. Šīs pārmaiņas bieži mulsina tuviniekus.
Grūtības ar ierastām darbībām. Jūs lūdzat tuvāko apmaisīt salātus vai paņemt papildu dakšiņu, bet viņam pēkšņi rodas grūtības. Varbūt viņš pat stāsta, ka pilnībā aizmirsis kāda sen pazīstama ēdiena recepti. Vēl viens trauksmes zvans — apjukums un neveiklība parasto galda piederumu lietošanā vai vienkāršu darbību secībā.
Veselā saprāta traucējumi. Jūs pamanāt, ka tuvinieks pieņem neloģiskus vai finansiāli nepamatotus lēmumus, neatbilstoši reaģē vai lieto dīvainus teicienus, kas nav raksturīgi viņa ierastajai uzvedībai.
Problēmu noliegšana. Cilvēks aktīvi noliedz apkārtējiem acīmredzamas grūtības, dusmojas, ja par tām tiek pieminēts, vai veļ vainu uz citiem. Medicīnā šo stāvokli sauc par anozognoziju. Tas raksturīgs alkoholisma un narkomānijas, kā arī neiroloģisku traucējumu gadījumos (piemēram, pēc insulta un Alcheimera slimības).
Ko darīt
Speciālisti aicina rīkoties maksimāli taktiski, ja jūs aizdomājaties par nozīmīgām izmaiņām tuvinieka ierastajā uzvedībā. Labāk nav apsūdzēt radinieku, tieši norādot uz konstatētajām satraucošajām pazīmēm, bet izteikt bažas un piedāvāt savu palīdzību. Piemēram, var teikt: «Es pamanīju, ka tev pēdējā laikā ir grūti — aiziesim kopā pie ārsta, vienkārši, lai pārbaudītos.» Šāda pieeja palīdz saglabāt uzticību un neizbiedēt gados veco cilvēku ar speciālista apmeklējumu. Savlaicīgi atklāta diagnoze palīdzēs sākt kontrolēt situāciju un mazināt simptomu izpausmes.
