Ja jūs maz guļat vai miegs pastāvīgi tiek pārtraukts, pilnvērtīgi atpūsties naktī neizdodas. Nākamajā dienā ir grūti koncentrēties un strādāt. Kad problēma kļūst hroniska, iespējamas veselības traucējumi.
Ja cilvēks guļ nepietiekami, no tā cieš viss organisms, īpaši nervu, endokrīnās un imūnās sistēmas. Neirologs Jekaterina Demjanovska stāsta, kas var notikt, ja ierobežo sevi nakts atpūtā.
Smadzenes nesagūst "pārkārtot"
Miegs spēlē kritisku lomu normālā smadzeņu darbībā. Kamēr cilvēks atpūšas, notiek aktīvs process — neirotoksīnu, vielu, kas ietekmē nervu šūnas (neironus), izvadīšana. Daži neirotoksīni veidojas organismā vielmaiņas procesā vai infekciju fonā, citi iekļūst no ārējās vides, piemēram, ar piesārņotu gaisu vai zālēm.
Nakts "ģenerālā uzkopšana" ļauj neirotoksīnus neitralizēt un droši izvadīt no organisma. Ja to nedara, cilvēks cieš no galvassāpēm, vājuma, trauksmes. Smagos gadījumos var parādīties krampji, vemšana, apjukums. Ilgstoša neirotoksīnu iedarbība attīsta hroniskas traucējumus, piemēram, demenci.
Emocijas pārņems
Nakts atpūta spēlē galveno lomu emociju regulēšanā. Šajā laikā smadzenes apstrādā dienas iespaidus, lai tiktu galā ar stresu, trauksmi un citām negatīvām sajūtām, sakārtojot atmiņas un "iepakojot" tās ilgtermiņa atmiņā.
Kad miega ir pietiekami, cilvēks jūtas mierīgs un relaksēts. Miega trūkums var traucēt mijiedarbību starp smadzeņu struktūrām, kas atbild par emocionālām reakcijām, kas noved pie paaugstinātas emocionālās reaktivitātes, uzbudinājuma un grūtībām kontrolēt emocijas.
Grūti risināt uzdevumus
Miega trūkums ietekmē smadzeņu jomu, kas atbild par uzdevumu risināšanu un plānošanu. Kļūst grūtāk ievērot darba termiņus, atteikties no impulsīviem darbiem un rīkoties racionāli.
Hormonu līdzsvars tiek traucēts
Miega trūkums ietekmē endokrīno sistēmu, kas caur hormoniem regulē organisma fizioloģiskos procesus: no ķermeņa temperatūras un spiediena līdz augšanai un reproduktīvai funkcijai. Piemēram, kortizola līmeņa paaugstināšanās var paātrināt sirds muskuļa, aknu, dzimumdziedzeru nolietošanos un pastiprināt iekaisuma procesus.
Cieš svars
Miega kvalitāte ietekmē vielmaiņu un spēju uzturēt veselīgu svaru. Miegs regulē grelīna (izsalkuma hormona) un leptīna (sātības hormona) ražošanu. Miega trūkums palielina grelīna līmeni un samazina leptīna līmeni, kas noved pie pārēšanās.
Tāpat samazinās šūnu jutība pret insulīnu, paaugstinās glikozes līmenis asinīs. Organisms sliktāk atjauno šūnas, īpaši muskuļu, kas palēnina muskuļu augšanu un atjaunošanos.
Biežāk rodas infekcijas
Miegs ir īpaši svarīgs imūnsistēmai. Dziļa miega laikā izdalās citokīni — molekulas, kas regulē imūno atbildi, stimulē imūno šūnu augšanu un aktivāciju, kontrolē iekaisumu un aizsargā organismu no infekcijām.
Miega trūkums veicina slēptu iekaisuma procesu attīstību un padara infekcijas slimības smagākas, palēninot atveseļošanos.
Avots: doctorpiter
Atstāt komentāru