Iemesls slēpjas mūsu fizioloģijā. Psiholoģe Marina Skļarova izskaidroja, kāpēc stresa laikā mēs stiprāk tiecamies uz saldumiem. Viņas vārdiem sakot, šādos brīžos organisms reaģē uz iekšējiem signāliem, kas tika ieprogrammēti cilvēkā pirms tūkstošiem gadu.
„Saldā garša signalizēja senajam cilvēkam, ka priekšā ir pārtika, kas ir droša un sniedz enerģiju, bet mātes piens ar savu maigo saldeno garšu atstāja mūsos pirmo atmiņu par mīlestību, siltumu un rūpēm. Tādējādi tieksme uz saldumiem slēpj bezapziņas vēlmi atgriezt to pašu komforta un miera sajūtu, kas kādreiz bija beznosacījuma,” sacīja Skļarova.
Eksperte uzsvēra, ka organisms reaģē uz tīru cukuru kā uz avāriju. Cukura līmenis strauji pieaug, un aizkuņģa dziedzeris izdala insulīnu, lai to utilizētu. Pēc kāda laika cukura līmenis asinīs kļūst pārāk zems, un ķermenis sāk signalizēt par trauksmi. Tā mēs nonākam slēgtā lokā: pieaugums – kritums – izsalkums – atkal pieaugums.
Atstāt komentāru