Ar ko jūsu bērns nodarbojas skolas darba dienās? Mājas darbu izpilde, sporta nodarbības, saziņa ar vienaudžiem — tas viss ir pašsaprotami. Bet kā ir ar ikdienas uzdevumiem? Mūsdienās daudzi „attīstītie” vecāki apgalvo, ka iznest atkritumus, mazgāt grīdas un tīrīt kartupeļus — tas nav bērnu roku darbs. Tomēr šāds pieejas veids jau ir parādījis savus blakus efektus.
Ja nevēlaties izaudzināt baltrokus, kuri uzskata, ka par viņiem jātīra ir uzkopšanas darbiniekiem, bet zupu vāra — personīgajam pavāram, tad mainām stratēģiju. Kliniska psiholoģe Dārja Živina skaidroja, kādas uzdevumus var un vajag uzticēt skolēnam.
Mācības mācībām, bet grīda pati sevi neizmazgās
„Darbs ir cēls un svarīgs, lai audzinātu nākamos paaudzes. Tomēr nevajag aizmirst, ka attieksme pret darbu un kopumā pasaule, kas mūs apkārt, pastāvīgi mainās. Nav iespējams salīdzināt bērna audzināšanu pirms 150 un pat 20 gadiem ar mūsdienu bērnu audzināšanu. Problēma ir tā, ka agrāk bērniem bija kaut kādā mērā pat vairāk brīvā laika un vairāk iespēju iesaistīties ikdienas darbos,” uzsver eksperte.
Tomēr pilnībā atbrīvot atvasi no mājas pienākumiem nav iespējams. Ja vecāki no mazotnes iemācījuši bērnam, ka viņa galvenais uzdevums ir sekmīga mācīšanās, tad ikdienas darbus viņš ignorēs. Māte un tēvs pilnīgi var tikt galā ar uzkopšanu un ēšanu. Tomēr pieaugušā vecumā šī neievērošana noteikti ietekmēs dzīves kvalitāti. Izaugušais bērns ne tikai ka neprot iesist naglu, bet arī izmazgāt pannas, sāks dusmoties uz sevi, nav izslēgti arī depresijas periodi sakarā ar uzkrājušajiem ikdienas jautājumiem.
Jo agrāk, jo labāk
Dārja Živina iesaka uzticēt bērnam mini-uzdevumus jau no diviem-trīs gadiem. „Šajā vecumā bērniem vēl ir skaidrs tieksme būt kā pieaugušajiem un mēģināt darīt to pašu, ko dara māte, tēvs vai, piemēram, vecākie brāļi un māsas,” saka speciāliste. Lūdziet bērnu patstāvīgi sakārtot un šķirot savas rotaļlietas, aiznest netīro veļu uz mazgāšanu. Pieņemams ir arī dot rokās slotu vai vieglu putekļsūcēju, vai pat grīdas lupatu. Pieaugot, uzdevumu spektru var paplašināt un sarežģīt. „Ja jūs esat palaiduši garām šo brīdi un nolēmuši jau nodarboties ar darba audzināšanu skolas vecumā, šeit, visticamāk, sastapsiet pretestību. No septiņu gadu vecuma bērns jau iziet noteiktu separāciju, viņam ir izveidojusies attiecību modeļa mājās,” turpina psiholoģe. Tāpēc nevajag spiest. Rīkojamies pakāpeniski, sarunās, nevis kliegšanā un uzbrukumos.
Maksāt par ikdienas darbiem eksperte neiesaka. Mājas visi dzīvo vienlīdzīgos apstākļos, sniedzot savu ieguldījumu saimniecībā pēc iespējas. Tāpēc būtu netaisnīgi, ja māte, kurai ir liela daļa darbu, tos veic bez maksas, bet bērnam par atkritumu iznešanu dod 500 rubļu. Ideāli, ja vecāki ģimenē palīdz viens otram ikdienā. Svarīgi, lai bērnam, īpaši, ja tas ir zēns, neveidotos priekšstats, ka uzkopšana un pīrāgu cepšana ir tikai sievietes darbs. Vēlāk viņš šo shēmu pielietos arī savā ģimenē.
Darbs ne par sodu
Un vēl viens nozīmīgs nianses. Ja jums dzīvoklī ir trauku mazgājamā mašīna, nevajag likt bērnam mazgāt savus traukus atsevišķi ar rokām. Tas pats attiecas uz robotu putekļsūcēju, kas centīgi apbraukā bērnu istabu, kamēr pusaudžs tur pūlas ar slotu un lāpstiņu. Šādi uzdevumi tiek uztverti kā sods.
„Ļoti svarīgi ir neapvainot bērnu, pat ja viņš kaut ko izdarījis nepareizi, nepārveidot, īpaši viņam priekšā. Un, kad bērns to dara, cenšaties viņu virzīt un palīdzēt, bez liekas kritikas. Ikviens darbs jāiekļauj bērna dzīves uztverē kā kaut kas pašsaprotams,” noslēdz Dārja Živina.
Atstāt komentāru